Projects
Black Holes
Compass
Urban Poetry
Residencies
Exhibitions
VRD
Events
2016
2015
2014
2012-2013
2010-2011
2008-2009
2007
About
Totaldobže
Supporters
Newsletter
@Facebook
@Twitter
Networks
Contacts

Kamēr Totaldobže mākslas centrs
nebūs jaunās patstāvīgās telpās, tikmēr pasākumi tiks organizēti dažādās vietās Rīgā un ārpus tās robežām

While Totaldobze Art Centre has not got a new permanent venue, the events will be organised in different venues aroud Riga and outside



KOMPASS
21/01/2015
Kaņepes Kultūras centrs

MULTIMEDIJU MĀKSLINIECE JEĻENA GLAZOVA

Tiešsaite uz audio ierakstuhttps://www.mixcloud.com/Totaldobze/

Jeļena Glazova:
Es esmu Jeļena Glazova, multimediju māksliniece. Es nodarbojos gan ar dzeju – rakstu poētiskus tekstus, gan arī strādāju ar skaņu un vizuālo māklsu. Es esmu konceptuālais mākslinieks, kura darbam pamatā ir filosofiska doma vai koncepts. Pārsvarā mani skaņdarbi ir balstīti kādā konceptā. Es strādāju ar Noise un Drone. Tā ir nepārtraukta plūsma, forma. Drone ir viena no senākajām mūzikas formām, kas nāk vēl no senajiem austrumiem. Tāpēc es izvēlējos šo formu.
Es apvienoju savu interesi pret literatūru un dzeju. Tas, ko es rakstu dzejā ir apvienots ar darbu skaņā. Mana mūzika ir kā neizteikta, neartikulēta runa – zemapziņas metafora. Tā ir eksperimentāla mūzika, es izmantoju sevi kā ģeneratoru, ierakstu balss skaņas vai fonējumus un pēc tam pārstrādāju digitāli, šādā veidā veidojas materiāls. Bet katrā projektā tas ir individuāli.

Man ir viens albums, kas ir veltīts amerikāņu dzejniecei Sylvia Plath, kur esmu ierakstījusi viņas dzejoļus un apstrādājusi tos. Principā visa skaņa, ko var dzirdēt albumā Red material ir pārstrādāti dzejoļi.
Metadoloģiski mani ietdvesmoja dadaistu un futūristu prakse, kas strādāja arī ar skaņas dzeju.

Jautājums no zāles: Futūristisks nozīmē kaut kas jauns?

Jeļena Glazova: Nē, nē, tā ir vienkārši vēsturiska tradīcija. Jūs varat paskatīties futūristu un dadaistu darbus, kas ir tieši saistīti ar skaņas dzeju jeb sound poetry. Viņi ir sākuši to darīt. Futūristiem 1913. gadā bija manifests. Luidži Rusolo (Luigi Russolo) ir sarakstījis manifestu Art of Noise, kas skaitās Noise manifests. Tā kā 2013. gadā tika svinēta Noise tradīcijas simtgade.

Es gribētu parādīt savus nozīmīgākos darbus.
Es esmu orientēta uz sadarbību ar citiem māksliniekim. Tie var būt gan dzejnieki, gan vizuālie mākslinieki, gan arī citi skaņu mākslinieki. Viena no veiksmīgākajām sadarbībām ir bijusi ar Zani Raudiņu.
Un tā ir mūsu pirmā uzstāšanās klubā
Nauda, 2012 gada septembrī Skaņu Meža pre-party. Gribēju parādīt vienu fragmentu no tās performances. Zane Raudiņa veidoja video.
.
Rāda video fragmentu.

Jeļena Glazova: Kas ir interesatni šajā sadarbībā, ka Zane arī strādā ar globālām kategorijām, viņu interesē visums, tās ir mandalas, kas veidotas pēc kaut kāda laika un telpas nepārtrauktības formulām par ko Zane pati varētu labāk pakomentēt. Bet konceptuāli mums interese ir diezagn līdzīga un šī ir diezgan veiksmīga sadarbība.
Mēs trupinājām sadarboties un nākamais koncerts notika 2012. gadā Anglikāņu baznīcā, Skaņu Meža ietvaros, festivāla noslēgumā Novembrī. Šis ir Zanes video projekts ar nosaukumu Non location, kas arī veidots pēc mandalu principa. Es gribēju parādīt fragmentu.
.
Rāda video fragmentu.

Jeļena Glazova: Zanes darbs tika balstīts uz deviņām mandālām, katrai bija sasvs stāsts un es visus gabalus speciāli rakstīju. Tā bija sadarbībā, kurā mēs runājām viena ar otru...

No zāles: tas ir ļoti skaisti.

Jeļena Glazova: Tas ir patiešām skaisti. Bet visa skaņa ir pārstrādāti balss ieraksti, nekā cita tur nav.

Šis bija ļoti jaudīgs koncerts. Ja ir vēlme, visa dokumentācija ir apskatāma manā mājas lapā www.jelena-glazova.com
vai Zanes: www.zaneraudina.net

Jautājums no zāles: Skaņu ieraksti, no kā tie tiek veidoti?

Jeļena Glazova: Es ierakstīju dzīvajā, pašā sākumā ar mikrofona palīdzību. Tas ir live sampling, es ierakstīju ar mikrofonu un tas gāja caur...

Jautājums no zāles: Bet kas tas tieši ir, kāda vervelēšana vai...

Jeļena Glazova: Šajā gadījumā es neatceros, kas tur tieši bija, kaut kas, ko es varu pavilkt, piemēram, 'ā' vai kāds patskanis. Tas bija pašā sākumā, diezgan ātri, ko es varēju pāris minūšu laikā ierakstīt.

Jautājums no zāles: Vai jums tur ir dīzeļvilciena skaņas?

Jeļena Glazova: Šajā gadījumā tas nebija dīzeļvilciens, bet mana balss, kas tā skanēja – nofiltrēju caur desmit filtreim.

Jautājums no zāles: Nekādi dzīeļvIlcieni?

Jeļena Glazova: Nē, nekādi vilcieni. Brīnumainā kārtā tas tā skanēja. Nākamais nozīmīgais koncerts ir bijis Skaņu Mežā. Skaņu Mežs pasūtīja šo darbu un es strādāju ar Edvīnu Raupu. Mēs atlasījām tekstus, ko viņš lasīs un es rakstīju savu vīziju par to, kā tas skan. Tas bija speciāli veidots darbs.
….
Atskaņo video fragmentu
.

Jautājums no zāles: Cik tur ir mikrofoni, izskatās, ka tur ir kādi desmit, bet tikai viens cilvēks.

Jeļena Glazova: Tā ir Latvijas Radio 1. studija, kur notika Skaņu Meža koncerts, kuru es atklāju, un tur bija ļoti daudz citi mūziķi, kuri spēlēja arī tajā vakarā. Tādēļ arī tik daudz mikrofoni.
Arī te galvenais instruments bija balss.

Turpmāk tiek rādīti foto attēli un stāstīts par tiem
Šis bija koncerts Viļņā, kas veltīts Džona Keidža simtgadei, 2012. gada septembris.
Šī ir mana pirmā sadarbība ar ārvalstu mākslinieku. Tas ir Dereks Holcers (Derek Holzer), amerikānis, kurš dzīvo Berlīnē. Viņš pats taisa elektroniskos instrumentus, kas ir DIY electronics, arī pasniedz meistarklases visā pasaulē. Viņš mani pierunāja uztaisīt sadarbības projektu un šis ir mūsu pirmais koncerts Rīgā, 2012. gadā
Takā.
Mēs arī bijām Moostē, MoKs rezidenču centrā, kur ierakstījām albumu, kas nopublicēts bandcamp.com, varat paklausīties.
Un šīs ir bildes no koncerta Berlīnē, klubā
Madame Claude ar Zanes Raudiņas video. Pateicoties šai performancei man uzrakstīja Peter Kirn, kurš ir nozīmīgs komponists un organizators, studijas CMD Berlīnē dibinātājs.
Savukārt šī ir perfomance Hāgā. Es bju rezidencē Roterdamā un man bija koncerts Hāgā ar video māklsinieku Erwin Van Deutekom. Šī ir viņa projekcija uz trim ekrāniem.


Roterdamā es strādāju ar sintezatoru ARP 2500, jo ar šo sintezatoru strādājusi kompiniste Éliane Radigue, kura ir viena no maniem mīļākajiem un man nozīmīgākajiem kompinistiem, kas strādā ar Drone. Viņa mēģināja apvienot austrumu pieeju ar rietumu mentalitāti, tas ir arī tas, ko es cenšos panākt savā mūzikā. Pašalaik es strādāju pie albuma, kas ir veltīts viņai. Roterdamā tātad es strādāju ar šo mašīnu, jo tā ir arī viņas mīļākā mašīna, kuru viņa pārsvarā izmantoja savos darbos. Tādēļ es vēlējos ar to pastrādāt un uztaisīt tādu kā tribute viņai. Pašlaik albums top.

Šis (rāda attēlus) ir 2013. gadā Totaldobže ar Zani Raudiņu. Video darbs saucās Recykling.

Savukārt šis (rāda attēlus) ir viens no veiksmīgākajiem pēdējā laika darbiem. Tā ir mana uzstāšanās Pēterburgā festivālā Fulldozer duetā ar Grigory Avrorin, kurš skaitās Noise leģenda Pēterburgā. Es arī gribētu parādīt fragmentus no šīs performances.
.
Atskaņo video fragmentu.

Jeļena Glazova: Video var arī apskatīties youtube un mums arī kopā ar Avrorinu drīz Pēterburgā iznāks kasete.
Es ļoti daudz sadarbojos, man ir ļoti daudz dueti, diezgan bieži iznāk arī sadarbības albumi. Nesen tika publicēts albums ar Alekseju Barisovu. Viņš skaitās krievu
Noise līderis un industrial leģenda. Darbojas dažādās grupās, kā piemēram, Načnoi prospekt, Centr. Viņam ir vesela virkne grupu un viņš joprojām ir aktīvs, ļoti daudz ceļo un uzstājas visur sākot no Honkongas līdz Kanādai.
Gribēju parādīt vienu koncerta fragmentu. Tas ir koncerts Pēterburgā 2013. gada novembrī, modernās mākslas muzejā
Erarta. Tas ir dueats ar Alekseju Barisovu.
.
Atskaņo video fragmentu.

Jeļena Glazova: Šis estētiski ir vairāk orientēts uz ritmisko noise.

Jautājums no zāles: Kas ir tā iedvesma vai aspekts, kas jums rada improvizāciju? Un otrs jautājums, kāpēc jūs to sākāt darīt?

Jeļena Glazova: Es īsti nesapratu pirmo jautājumu. Kas ir improvizācija, jūs jautājat?

No zāles: Tad, kad jūs improvizējat, jums ir kaut kāds atspēriena punkts vai domas vai sajūtas vai kāds filosofisks...

Jeļena Glazova: Bet tas jau katru reizi ir individuāli. Tas nav nekas neierasts. Tā ir ne gluži tendence, bet gandrīz vai improvizācijas skola, elektroakustiskā improvizācija. Es neesmu vienīgā.

No zāles: Bet es domāju tādā personīgā nozīmē. Katram māksliniekam ir kaut kāds avots.

Jeļena Glazova: Tas ir katru reizi jāskatās individuāli.
Mani interesē izpausties tieši skaņā. Pēc izglītības es esmu vizuālais mākslinieks, es rakstu dzeju un mani interesē mūzika. Es mācījos spēlēt dažādus instrumentus, bet sapratu, ka mūzika mani neinteresē tonāli. Pēc kāda laika sapratu, ka tai ir jābūt eksperimentālai mūzikai un es meklēju formālo risinājumu, kas tas varētu būt. Es pētīju un ap 2008. gadu es sapratu, ka tam ir jābūt postindustrial vai noise. Kādu gadu vai divus pētīju to lauku un kaut ko sāku darīt 2010. gadā, kad biju noklausījusies kādas desmit noise antaloģijas un izpētījusi visu vēsturi, kas saistīta ar šo mūziku. Es biju pārliecināta, ka tas būs noise improvizācijas estētikā. Un kāpēc es to daru? Kāpēc vispār cilvēki izpaužās? Es domāju par to ir rakstīts grāmatās un tas ir folosofisks jautājums. Mani arī interesē, kāpēc es to daru.

Jautājums no zāles: Tu teici, ka ļoti daudz izmanto balsi, vai un ko tu vēl bez tās izmanto?

Jeļena Glazova: Tie varētu būt kādi field recordings (lauka ieraksti), kaut kāds pamatotais materiāls.

Jautājums no zāles: Kāpēc balss?

Jeļena Glazova: Es jau pašā sākumā šķiet teicu, ka esmu dzejnieks un tas ir dzejas turpinājums. Tas ir saistīts ar sound poetry, kas ir tāda specifiska tradīcija, kur dzeja ir bez vārdiem, bet, piemēram, ar skaņām.

Jautājums no zāles: Kas tieši jums ir improvizācija

Jeļena Glazova: Tā ir vienkārši formāla izpausme manām domām.
Vēl es gribēju parādīt nedaudz par vienu projektu, kurā es sadarbojos ar Kivu, kas pārstāv organizāciju
Paranoia. Kiva ir igauņu multimākslinieks, kurš darbojas visās sfērās, arī strādā ar Noise un raksta eksperimentālo literatūru un ir ļoti aktīvs, visā pasualē viņam ir bijuši ap 200 projekti. Viņam ir filmas, viņš kūrē izstādes, kā arī nesen ir dibinājis izdevniecību Paranoia Publishing, kas pirms gada janvārī prezentēja savu pirmo neeksistējošo darbu antaloģiju Tallnā, Kumu muzejā, grafiskās trienāles atklāšanā. Par šo projektu viņš ir saņēmis arī žūrijas specbalvu, to var apskatīt paranoia.ee.
Es ar viņu sadarbojos kā dzejniece. Viņš man pasūtīja konceptuālu, eksperimentālu dzejas grāmatu. Es rakstu krieviski, kas ir mana dzimtā valoda. Šī grāmata ir divās – igauņu un angļu valodā un tās nosaukums ir
Plazma.
Tā ir mana otrā grāmata, pirmā iznāca 2013. gada decembrī, ko publicēja Orbita un šis dzejas krājums tika nominēts kā spilgtākā debija Latvijas literatūtras gada balvai.

Jautājums no zāles: Cik garš ir Tavs dzejnieces mūžs?

Jeļena Glazova: Man liekas, ka tieši desmit gadi. Es rakstu diezgan ilgi un diezgan daudz.
Šis ir eksperimentālās dzejas krājums (rāda attēlus), ievadvārdus sarakstījis Orbita pārstāvis Sergejs Timofejevs. Es pati veidoju ilustrācijas. Daži no tekstiem ir bijuši arī pirmajā grāmatā, kuras nosaukums ir Transfēri un šķiet ap sešiem tekstiem atkārotjas.
Teksts ir veidots no kataloga kodiem, apzīmējumiem. Arī ilustrācijās es izmantoju to pašu atrasto materiālu, to pašu katalogu. Tā ir konceptuāla dzeja par atrasto materiālu.

Šie attēli (rāda) ir no prezentācijas Tartu un Tallinā, ko organizē Paranoia. Prezentācijas laikā, man bija divas stundas gara performance, kur man lika uzrakstīt grāmatu igauniski, kaut arī es nesaprotu igauņu valodu.
Tur tika prezentētas arī citas grāmatas, kopā piecas.
Es sēdēju un rakstīju grāmatu, kuru es pārrakstīju no igauņu autores grāmatas, kas tika izdota pirms simts gadiem.

Jautājums no zāles: Jūs pārrakstījāt visu tekstu vienlaidus vai ar izrāvumiem?

Jeļena Glazova: Es īsti nesapratu, ko es rakstīju, bet tā arī ir tā doma, kā metafora par radošo procesu – solipsisms (subjektīvi ideālistiska terorija, saskaņā ar kuru pastāv tikai cilvēks un viņa apziņa). Es uzrakstīju grāmatu valdoā, kuru es nesaprotu un kura tika pārdota izlozē divpadsmitos naktī.
Es turpinu sadarboties ar burvīgo
Paranoia. Pats Kiva ir bijis šeit Rīgā decembrī, kad mums bija performance ĢIT. Tā bija Paranoia prezentācija, kurā piedalījās arī Madara un Agnese Rutkēvičas.

Viņš ļoti bieži izmanto dvīņus savās performancēs. Tas ir kā jautājums, kas ir oriģināls, vai cilvēks var būt oriģināls. Oriģinalitātes un kopijas jautājums.

Šīs performances laikā es rakstīju automatisko tekstu, ko sarakstīju uz sešām lapām un kas tiks vēlāk publicēts.

Jautājums no zāles: To tekstu domā uz vietas?

Jeļena Glazova: Jā, man teica, raksti automātisko tekstu un es sēžu un rakstu. Un šis ir isolation tank. Tāda kā replika, ko man uzvilka uz galvas un man vajadzēja zīmēt automatiskos zīmējumus. Tur bija piestiprināts kontaktmikrofons un no zīmuļa sanāca noise.

beigas

Tiešsaite uz audio ierakstuhttps://www.mixcloud.com/Totaldobze/

Vairāk par Jeļenu Glazovu – http://www.jelena-glazova.com/

Atpakaļ uz KOMPASA lapu

 

VISAS PĀRRAKSTĪTĀS UN IERAKSTĪTĀS KOMPASA SARUNAS / Transcribed and recorded talks (in latvian)

Miķelis Fišers (gleznotājs) par izstādi “Netaisnība” lasīt klausīties

JAUNUMS! Jānis Petraškevičs (komponists) par skaņdarbu DARKROOM lasīt DARKROOM

Andris Indāns (skaņu mākslinieks) par savas radošās darbības pēdējā laika atziņām lasīt klausīties

Toms Kreicbergs (rakstnieks) par romānu “Lopu ekspresis” lasīt klausīties

Anna Ķirse (komponiste) par savu radošo darbību lasīt