Projects
Black Holes
Compass
Urban Poetry
Residencies
Exhibitions
VRD
Events
2016
2015
2014
2012-2013
2010-2011
2008-2009
2007
About
Totaldobže
Supporters
Newsletter
@Facebook
@Twitter
Networks
Contacts

Kamēr Totaldobže mākslas centrs
nebūs jaunās patstāvīgās telpās, tikmēr pasākumi tiks organizēti dažādās vietās Rīgā un ārpus tās robežām

While Totaldobze Art Centre has not got a new permanent venue, the events will be organised in different venues aroud Riga and outside


KOMPASS
25/11/2014
Rīgas Mākslas Telpa


KOMPONISTS JĀNIS PETRAŠKEVIČS PAR SKAŅDARBU
DARKROOM


Jānis Petraškevičs: Tas ir darbs, ko esmu sarakstījis pirms kādiem diviem gadiem un šī pasākuma sakarā bija iespēja sadarboties ar vācu ansambli Ensemble Modern, kam vairāki komponisti komponēja darbus. No Latvijas bija iesaistīti arī Andris Dzenītis un Kristaps Pētersons.
Iesākumā bija iedots konceptuāls rāmis, bet ātri vien, komponēšanas procesā bija skaidrs, ka rāmi izmantošu tikai kā atspēriena punktu un bez tā būs daudz lietas, kas man pašam bija aktuālāk.

Skaņdarba nosakums ir “Darkroom”, tas ir jāsaprot kā foto laboratorija, kur ir iespējams panākt absolūtu tumsu, lai strādātu ar gaismjūtīgiem materiāliem. Ideja bija tāda, ka es vēlējos radīt mūziku, kas savā ziņā reflektē pati par sevi. Apziņa, kas izdara kaut kāda veida domu gājienus, tad pakāpjas malā, pārdomā un analizē, uz kādiem priekšstatiem balstās attiecīgā doma utt.

Skaniskā matērija un attieksme pret skaņu ir meklējoša tādā nozīmē, ka skaņdarba plūdums atstāj vairāk iespaidu kā nevis par kaut ko, kas ir kā apgalvojums, apstiprinājums, bet drīzāk kā pastāvīga jautāšana. Es aizņēmos ideju no 19. gadsimta vācu komponista Roberta Šūmaņa. Viņš savos skaņdarbos un rakstos izmantoja fiktīvus tēlus kā, piemēram, Eizēbijs un citus. Doma bija, ka tie ir dažādi veidi kā skatīties uz kādu noteiktu jautājumu. Pēc koncertiem un arī rakstot kritikas viņš atkarībā no tā, kāda bija ideja vai koncetrta vērtējums, parakstījās kā Eizēbijs, kurš bija vairāk sapņotājs, vai arī kā Florestāns, kurš atkal bija kaislīgais tēls. Šajā opusā šie divi tēli arī ir tie, kuri savā starpā izspēlē skanisko drāmu, jo ir divas daļas, kas skan bez pārtruakuma. Pirmā – vairāk sapņaina, otrā – kaislīga.

Skanējums ir kā sava veida apziņa. Es mēģināju attsītīt konceptu par skanisko personu. Skaņdarbs kā hipotētiska skaniskas pesonas izpausme. Veids, kādā viņa ar pasauli veido attiecības caur skanējumu.

Tas ir ieraksts no skaņdarba pirmatskaņojuma pirms diviem gadiem Vācijā.
Atskaņo
Ensemble Modern un diriģents Peters Etvošs. Tas ir piecpadsmit instrumentu ansamblis, no katras orķestra instrumentu grupas pa pārstāvim.

Tiek atskaņots skaņdarbs.


No diskusijas pēc prezentācijas:

Skaņdarbs ir kā atvērts teksts tādā nozīmē, ka tas, ko es stāstu, būtu jāsaprot kā iekavās.
Katram komponistam darba metodes ir atšķirīgas. Man visbiežāk un arī šajā gadījumā ir bijis tā, ka ideja nāk strādājot. Es iesāku, neko daudz nesaprotot, kur vēlos nokļūt. Man ir būtiski, ka darbs iesāk pašorganizēties un pakāpeniski iedod man atslēgas, kā es varētu pats uz viņu skatīties.

Jautājums no zāles: Darbs ir absolūti akustisks?

Jānis Petraškevičs: Jā.

No zāles: Tur ir tāda skaņa, kas ir pilnīgi sinosoīda, vai kā to sauc, es nevarēju saprast, vai tās ir stīgas, vai stīgas kombinācijā ar pūšamajiem.

Jānis Petraškevičs: Ja tas ir tas, ko domāju, tad runa varētu būt par tām vietām, kur ir tā sauktās koka instrumentu multifonijas, kad izmanto noteiktas aplikācijas un spēles paņēmienu kombināciju, lai panāktu tādus kā akordus, kas pat nav īsti akordi, jo tu viņus nedzirdi kā skaņu kombināciju, bet vairāk kā tembru. Ja tas ir tas, par ko mēs runājam, iespējams mēs runājam par dažādām lietām.

No zāles: Man tas likās kā ritms visā skaņdarbā. Es mēģināju saksatīt tos divus tēlus, bet man neizdevās, man nelikās, ka pirmais ir sapņotājs...

Jānis Petraškevičs: Tas otrais tēls iesaistās tajā brīdī, kur parādās gongs, kas manā apziņā simbolizē šo tēlu. Viņš ienāk kā kontrastējošs materiāls, kaut arī viņš ir faktiski izaudzis. Bet, viena lieta, kas mani interesē, ko es risināju tajā darbā, godīgi sakot, pilnīgi intuitīvi, bet ko vēlāk gribētu izstrādāt mērķtiecīgāk – tur ir kaut kādas iezīmes no kontrolēta haosa. Tādā nozīmē, ka ir mazas lietas, kas pakāpeniski izraisa cēloņsakarības un beigās izlaužās virskārtā jau kā kaut kas nozīmīgs, tāds, kam ir loma kopējā formas attīstībā. Visa tā skaniskā matērija ir veidota uz šādiem principiem, ka kaut kādas teju saklausāmas, mazas lietas izraisa kaut kāda veida iekšēju virpuli.
Bet šie divi tēli. Man bija vajadzīgs kāds lirisks pieturas punkts, kā par šo skaņdarbu domāt, jo tajā brīdī, kad tu raksti, ir ļoti daudz dažāda informācija, ko tu izsijā un ar ko strādā, vajag pašam sev atrast atslēgas priekšmetus, kas tīri emocionāli arī palīdz, par darbu domājot.
Pirmās daļas kopējā virzība ir tāda, ka tā iesākās augšējā reģistrā un pakāpeniski aizvirzās uz vidēji zemo un pēc tam atkal atpakaļ augšā. Savukārt otrā iesākas vidējā un pakāpeniski virzās lejup. Līdz ar to mainās skanējuma nokrāsa, kad ir atšķirība starp spalgām un spožām utt. skaņām un tādām, kas ir tumsnējas. Otrs bija vairāk ar tumsnējām krāsām.

Man, piemēram, mūzika šķiet ar tad, kad cilvēks runā. Mēs uztveram semantiku, bet, kaut arī neapzināti, uztveram arī intonāciju, kas ietver sava veida emocionālu stāvokli utt. Mūzika man šķiet tāda komunikācija, kurā ir tikai šis intonācijas aspekts. Nav vārdi kā semantisks vēstījums.

Man ārkārtīgi būtiski ir tas, lai darbam ir iekšēja vienotība. Lai tas ir kā struktūra, kur katra mazā lieta izriet un ir sasaistīta ar lielo un pretēji. Ja es šādā veidā iestrādātu iekšā kadu citātu vai kādu lietu ārpus savas iztēles, man būtu daudz jautājumu pašam sev. Viens no tiem būtu, ja es iestrādāju, tas nedrīkst būt tādēļ, ka man tas vienkārši patīk, bet man ir būtiski, lai tā skaņdarba iekšējās uzbūves aspekti ir sasaistīti ar maniem iekšējiem aspektiem. Tam jābūt vienotam organismam, asinsrites sistēmai. Pretējā gadījumā tie vienkārši ir atsevišķi fragmenti un no tādas pozīcijas es lapbrāt izvairītos.
….
Es bieži vien rakstu it kā atpakaļgaitā. Ir kaut kāda veida muzikāla situācija un tu iztēlojies, kas varētu būt pirms tam nevis pēc. Un šī reflektēšana ir tāda kā pakāpeniska atkāpšanās, līdzīgi, lai ieraudzītu bildi labāk, vajag atkāpties tālāk.
Tas, uz ko es tiecos ar šādu pieeju, bija, lai panāktu pēc iespējas organiskāku procesa virzību. Mans priekšstats bija tāds, ka vieglāk ir strādāt deduktīvi- kad tu zini, uz ko virzies un tad pakāpeniski pieej pie tā. Man bija sajūta, ka deduktīva pieeja palīdz man panākt organiskāku virzību. Mērķis šai gadījumā nebija veidot kaut kāda veida klausīšanās stratēģiju, kas būtu vērsta uz linearitātes izaugšanu, bet tīri kā tāds komponista triks. Tai pašā laikā, vienu no kritikām, ko esmu par šo darbu dabūjis ir, ka tajā ir pārāk daudz stāstošais, ka tajā ir jaušami lineāri stāsti. Mūsdienu mūzikā tas nav pārāk izplatīts, bieži komponisti eksperimentē tieši ar lineāras un hronoloģiskas struktūras izjaukšanu. Mēģina radīt iespaidu par laiku kā par kaut ko nelināru.
Stāstošais tādā nozīmē, ka tur tā mūzika ir ar pastāvīgu virzību uz kaut kāda veida mērķi, tu jūti, ka ir dinamiska virzība, kas kādā brīdī kulminē un tad atkal iesākas nākamā. Par to es laikam arī saņēmu kritiku.
Bet, es vēlos teikt, ka mani šāda veida dažādu uzskatu paušana arī ārkārtīgi iedvesmo. Tas, ja kādam ir konstruktīvs skatījums, kas oponē, ir viens no virzītājspēkiem, jo raisa kaut kāda veida prāta vētru, no kā bieži vien izšķiļās kas jauns.


Beigas.

Par Ensemble Modern (DE) un Austrumeiropas komponistiem – https://www.youtube.com/watch?v=QwPEglP-mn0

Ensemble Modern (DE) – https://www.ensemble-modern.com/en

Skaņdarbs DARKROOM – https://soundcloud.com/petraskevics/darkroom-ein-phantasiestuck-fur-ensemble-2013

Atpakaļ uz KOMPASA lapu

 

VISAS PĀRRAKSTĪTĀS UN IERAKSTĪTĀS KOMPASA SARUNAS / Transcribed and recorded talks (in latvian)

Miķelis Fišers (gleznotājs) par izstādi “Netaisnība” lasīt klausīties

JAUNUMS! Jānis Petraškevičs (komponists) par skaņdarbu DARKROOM lasīt DARKROOM

Andris Indāns (skaņu mākslinieks) par savas radošās darbības pēdējā laika atziņām lasīt klausīties

Toms Kreicbergs (rakstnieks) par romānu “Lopu ekspresis” lasīt klausīties

Anna Ķirse (komponiste) par savu radošo darbību lasīt