Melnais caurums

Starpdisciplināra laikmetīgās mākslas izstāde

3.–27. augusts

Liepājas koncertzāle Lielais dzintars

Izstāde būs apskatāma pirmdien–sestdien 10:00–20:00, svētdien 10–15:00, bez maksas.

Izstāde ir iekļauta Liepājas mākslas forumā un tās atklāšana notiks foruma atklāšanas dienā – 3. augustā 17:00.

Melnais Caurums ir piecu atsevišķu mākslas projektu izstāde, kurā izstādes kurators Kaspars Lielgalvis ir uzaicinājis piedalīties komponistu un mākslinieku Voldemāru Johansonu, gleznotāju Māru Straumi, grafiķi Gitu Strazdiņu, fotogrāfi Ilzi Vanagu, komponisti Lindu Leimani, kā arī piedalās pats.

Totaldobže mākslas centra darbībā viens no uzsvariem tiek likts uz jaunu un inovatīvu mākslas darbu, ideju un formu rašanos. Kopš 2010. gada tiek organizēti Melnie caurumi, kuros notiek eksperimentālas radošās darbnīcas, koncerti, izstādes, prezentācijas un dažādas citas aktivitātes, kas vērstas uz laikmetīgās mākslas procesu, izglītojošu un radošu sadarbību starp māksliniekiem no dažādām disciplīnām, nozarēm, skolām un kultūrām.

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas Kultūras pārvalde, Liepājas dome un Erica Synths.

Vairāk par Melnajiem Caurumiem www.totaldobze.com/black_hole

Vairāk par Liepājas mākslas forumu – www.lielaisdzintars.lv, www.facebook.com/events/1895287664051275/

Melnā Cauruma atklāšanas pasākums Feisbukā – www.facebook.com/events/314937998949508/

The Black Hole
Interdisciplinary contemporary art exhibition
August 3
rd27th
Liepāja concert hall Great Amber

Exhibition is open for visitors from Monday to Saturtday between 10:00-20:00, Sunday 10:00-15:00, free entrance.

The exhibition is included in the festival Liepāja Art Forum and the opening event will in the opening day of the festival – in the 3rd of August at 17:00

The Black Hole is an exhibition of five separate art projects, in which curator of the exhibition Kaspars Lielgalvis has invited to participate composer and artist Voldemārs Johansons, painter Māra Straume, graphic artist Gita Strazdiņa, photographer Ilze Vanaga, composer Linda Leimane and will take part himself as well.

Totaldobže Art Centre has a history of bringing together artists for process driven collaborations especially in the form of their “Black Holes Workshops” which have been held in several countries since 2010.

Supporters: State Culture Capital foundation, Liepāja City Council, Liepāja Municipality institution Culture Department, Liepāja Water and Erica Synths.

More about the Black Holeswww.totaldobze.com/black_hole
More about the Liepāja Art Forum – www.greatamber.lv, www.facebook.com/events/1895287664051275/

The Black Hole opening event on Facebook – www.facebook.com/events/314937998949508/



Izstādē piedalās:




Voldemārs Johansons


Komponists un mākslinieks, kurš strādā ar dažādām skaņu mākslas formām, no komponēšanas līdz skulptūrai. Mākslinieks pēta skaņas uztveri un pieredzi dažādās audiovizuālās formās. Voldemārs Johansons ir studējis Hāgas karaliskās konservatorijas Sonoloģijas Institūtā (2007) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (2012), ar skaņas skulptūrām un audiovizuālām instalācijām piedalījies izstādēs un mūzikas festivālos, performancēs un jauno mediju notikumos gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē. Voldemāra Johansona pētniecībā balstītie un zinātniskus datus audiovizuālā valodā tulkojošie projekti iesaista ūdens, gaisa, gaismas, tumsas, skaņas modulāciju un atmosfēras spektru, un tajos robežas starp medijiem, disciplīnām, redzamo un neredzamo uztveri izšķīst.
www.johansons.info

Aptuvenais Skaitļotājs
“Aptuvenās mākslas koncepcija vienmēr ir aptuvena.”1 “Pulsācija starp irracionālo un utilitāro - aptuvenais atklājas kā robeža starp divām pozīcijām.”
“Recent discoveries in science have led to the recognition that instability and creativity are inherent to our world. [..] In an unstable world, absolute control and precise forecasting are not possible.”2
Keywords: indeterminism, unpredictability, instability, approximate, computing, analogue sound synthesis.
Aptuvenais Skaitļotājs ir procesuāla skaņas instalācija, kas balstās ne- paredzamības, nenoteiktības un nejaušības priekšstatos. “Tā kā praktiski visus dabas parādības un procesus mūsu smadzenes uztver kā aptuvenas lietas, tad var teikt, ka aptuvenība ir viena no cilvēka viscilvēciskākajām īpašībām. [..] Aptu- venības ideja kristalizējusies saskarē ar skaitļotāju, salīdzinot eksaktās tehnikas un aptuvenās cilvēka spējas”3. Šie koncepti tiek īstenoti elektronisku savienojumu tīklojumā, kas veic skaitļošanas darbības ar līdzstrāvas un maiņstrāvas spriegu- miem un kā šo procesu rezultātu sintezē skaņas kompozīciju.
Pretstatā fizikālajā pasaulē novērojamajai aptuvenajai kārtībai, skaitļotāji ir veidoti kā precīzas ierīces, kas funkcionē lineāri, sekojot stingrai binārai loģikai. Tāpēc vārdkopa “Aptuvenais Skaitļotājs” ir oksimorons, kas apzīmē šādas ierīces neie- spējamību. Skaitļotāju sistēmās veidota nejaušība vienmēr būs determinēta, jo nejaušību iespējams sastapt vien saskarsmē ar fizikālo pasauli. Tāpēc arī iecerētajā instalācijā par nejaušības radīšanas mehānismu kalpo fizikālas parādības novērojumi, kas ir nedeterminēti, to laika intervāli nav precīzi paredzami un katrs jauns laikā novērots notikums ir simetrijas lūzums.
Par nejaušību
Kompozīcijas centrā ir dabisks ierobežotas nejaušības avots. Instalācijas ritma laika struktūra ir iegūta, reāllaikā samplējot fizikālu neparedzamību. Tas ir sasniegts, izveidojot eksperimentālu ierīci fizikālas parādības novērošanai, kas kalpo kā datu avots. Šī ierīce ir izveidota sekojoši: rotējoša plate, kuras pilna ap- grieziena laiks ir mazliet ilgāks par piecām minūtēm, ir noklāta ar ģeoloģisku ma- teriālu, kas ar neregulāriem intervāliem izstaro lādētas daļiņas. Plates atskaņotājs ir aprīkots ar Geigera–Millera skaitītāju, kas fiksē jonizētu beta daļiņu starojumu no ieraksta virsmas vietas tieši zem detektora.
Lādētās daļiņas šķērso detektora caurulīti un tiek reģistrētas kā elektriski impulsi, kas nosaka darba ritmisko struk- tūru. Platei lēni griežoties zem detektora, pārraidīto impulsu daudzums noteiktā laika vienībā svārstās atkarībā no izstarojošā elementa daudzuma attiecīgajā vietā. Plate ir noklāta ar toriju, kura daudzums uz virsmas ir mainīgs. Šīs konstrukcijas mainīgais elements ir delta laika intervāls starp diviem sekojošiem impulsiem, ko nav iespējams precīzi paredzēt.
Šie nejauši ģenerētie ievades dati nonāk skaņas apstrādes analogdatora elektron- iskās ķēdes slēgumā, kurš īsteno sintētisku situāciju, lai fizikālo nejaušību darītu sadzirdamu. Formāls skaņas sintēzes paņēmienu lietojums analogās sintēzes mo- duļu lietojums pārrada elektroniskās mūzikas pirmsākumu periodam raksturīgu skanējumu.

1 Hardijs Lediņš, “Ceļā uz aptuveno”, Aptuvenās Mākslas Manifesta ievads, manuskripts. 1987
2 Futures 21(4):396-400 August 1989
3 -ibid1

Voldemārs Johansons works with sound and information in the forms of composition and installation. His work explores perception and reality in visible and audible domains, physicality, spatiality and the nature of experience. In 2007 Johansons received a degree from the Royal Conservatoire, Institute of Sonology, where he studied composition and electronic music. After graduation his research interests addressed an organic combination of acoustic information and spatial forms in the creation of sonic environments and sculptures, examining the joint morphology of acoustic, visual and spatial domains. Since 2009 Johansons teaches sonic art at the Liepaja University department of New Media Studies, and works as researcher at the Art Research laboratory.



Kaspars Lielgalvis (LV)
dzīvo Rīgā. Darbojas gan kā mākslinieks, gan organizējot dažādus mākslas notikumus, ietekmējot pilsētas kultūrvidi un veicinot mūsdienu mākslas dažādu novirzienu, disciplīnu un kultūru pārstāvju aktīvu mijiedarbību. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju kā tekstilmākslinieks, jau studiju laikā Kaspars sācis strādāt par grafisko dizaineri reklāmā, vēlāk apguvis fotogrāfiju, iesaistījies performanču mākslā, izgatavojis dekorācijas komercpasākumiem, un atklājis, ka tieši sadarbība ar citiem cilvēkiem ir tas, kas interesē visvairāk. 2008. gadā aizsāka un vēl joprojām vada Totaldobže mākslas centru, kas kļuvis par nozīmīgu platformu eksperimentāliem starpdisciplināriem projektiem un citiem notikumiem mūsdienu kultūrā Latvijā.

Linda Leimane
Laikmetīgās akadēmiskās un elektroniskās mūzikas komponiste, kas pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļu (2015) un jau studiju laikā aktīvi uzsākusi savu profesionālo radošo darbību. Lindas Leimanes radošo interešu fokusā ir žesta fenomens simfoniskajā mūzikā un skaņdarbos lieliem sastāviem.

Eksperiments Nr. 8
Melnā Cauruma radošajā darbnīcā, ko Totaldobže mākslas centrs organizēja 2015. gadā mākslas rezidencē MoKS Igaunijā, pie jauna kopīga mākslas projekta sāka strādāt Kaspars Lielgalvis un Linda Leimane. Tā fokusā ir koks kā sociāla būtne bez pārvietošanās iespējām. Abi projekta veidotāji ir vienojušies pie šī projekta nesteidzīgas veidošanas, kas var ilgt pat vairākus gadus un izpausties dažādās mākslas formās. Eksperiments Nr. 8 ir pirmā šāda publiska izpausme. Tajā tiek testētas dažas no kopdarba idejām un to audiovizuālās skaņas un vizuālās izpausmes formas.

Kaspars Lielgalvis is based in Riga, Latvia and works throughout the cultural field, with interests in urban development, interdisciplinarity in contemporary art and the creation of self-organized structures. During his studies in the Latvian Academy of Art as a textile artist, Kaspars started to earn his living as a graphic designer. To keep his art practice alive he learned photography, initiated and took active part in the art performances group Totaldobže and soon discovered his interest in collaborating with creatives from different fields, disciplines, schools and cultures. In 2008 he started organize art events to provide different kind of collaboration opportunities for artists from diverse art disciplines, fields, schools and cultures. In 2010 he together with other artists have started Totaldobže Art Centre, which has grown as a significant platform for interdisciplinary art events in contemporary art field of Latvia.


Māra Straume
Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas studente.

Es gribu. Man vajag.
Darbos aplūkoju mūsu sabiedrības, bieži, muļķīgās un spītīgās iedomas par vajadzību pēc rīcības, kas reizēm ir atjautīga un izraisa smaidu, bet reizēm absurda un izraisa skumjas. Darbu sērijas galvenais vadmotīvs ir dažādās Rīgas un Liepājas daudzdzīvokļu māju tukšās sienas, kurās krietnu laiku pēc mājas uzcelšanas ir izveidots viens vai vairāki logi, kuri paši par sevi izskatās kā svešķermeņi un acīmredzami ir kāda personīgās iegribas radīti, jo potenciāli bīstami mājas kopējai struktūrai.
Pastiprināti pievēršot uzmanību pilsētas ainavai, esmu ievērojusi neskaitāmi daudz šādu "vienlogu”, kas arī ir aizsākums pieminētās darbu sērijas veidošanai, kas gan neaprobežosies tikai ar "vienlogiem", bet kopumā vēros un dokumentēs cilvēku iegribu absurdo radošumu.
Kā adekvāts salīdzinājums šeit šķiet pieminams kaķis, nogāžot kādu priekšmetu no galda. No malas lūkojoties, tas liekas smieklīgi un nevajadzīgi, bet pašam dzīvniekam tā, iespējams, ir saprotama un loģiska lietu kārtība. Velkot paralēles ar šo piemēru, es vēroju apkārtni un caur pilsētainavu meklēju šādu loģisku – neloģisku rīcību indivīdos un sabiedrībā. Un, veltot arvien vairāk laika šiem novērojumiem, rodu arvien jaunu turpinājumu šai konkrētajai darbu sērijai.



Gita Strazdiņa
2014. gadā absolvējusi Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļu.
Studijas turpinot maģistrantūras programmā, 2016. gadā absolvējusi grafikas nodaļu. Guvusi pieredzi arī studējot mākslas akadēmijās Venēcijā un Romā. Piedalās izstādēs kopš 2012. gada.

Koks/Ezers/Māja
Gita Strazdiņa meklē netradicionālus izteiksmes veidus kokgriezuma tehnikā. Viņu interesē, kā attēlotajos objektos personiskie nozīmju līmeņi veido vispārinājumu plašākos kontekstos.
Darbu sērijas pamatā ir prātojumi par to, kā rodas ar dažādiem objektiem saistītas īpašas nozīmes cilvēka prātā, un to, cik lielā mērā šīs nozīmes ir īstas vai iedomātas.



Ilze Vanaga
Iesākusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļā, Ilze Vanaga drīz pēc tam pārcēlās uz dzīvi Londonā, lai turpinātu studijas tur. Londonas daudzveidīgā kultūrvide iedvesmoja Ilzi pievērsties fotogrāfijai. Pēc sešiem Londonā pavadītiem gadiem Ilze Vanaga atgriezās Latvijā, kur ātri vien kļuva par vienu no spilgtākajiem Latvijas mūsdienu fotogrāfijas pārstāvjiem pateicoties savam, Londonā iegūtajam, atšķirīgajam rokrakstam.
Ilze Vanaga galvenokārt strādā fotogrāfijā, ar tekstiem un atrastiem objektiem. Pēdājā laikā izjūt nepieciešamību eksperimentēt ar skaņu, video un hepeningiem. Ilze ir sapņotāja, tādēļ viņas veidotie stāsti balansē starp realitāti un fikciju, kas reizēm var samulsināt kā skatītāju, tā arī viņu pašu.

Paradīzes apskāvienos (altāris par godu drošīrdīgajam virsaitim Kim-bo-bo un viņa transcendentālajai kundzei Jo-ko-ko)
Ilze Vanaga par instalāciju, kas tiek veidota īpaši šai izstādei:tā būs pagodinājuma vieta cilvēku mīlestībai vienam pret otru, pret pasauli, lietām, kas padara mūs skaistākus un dabu, kas padara mūs dziļākus.

Ilze Vanaga works mostly with photography, text and found images. Lately feeling the urge to experiment with sound, video and live happenings. She is a dreamer, therefore the stories she tells draws a fine line between reality and fiction which sometimes confuses the viewer, sometimes herself. There is never one concrete unfolded line in her work. It always flips.