Projects
Black Holes
Compass
Urban Poetry
Residencies
Exhibitions
VRD
Events
2016
2015
2014
2012-2013
2010-2011
2008-2009
2007
About
Totaldobže
Supporters
Newsletter
@Facebook
@Twitter
Networks
Contacts

Kamēr Totaldobže mākslas centrs
nebūs jaunās patstāvīgās telpās, tikmēr pasākumi tiks organizēti dažādās vietās Rīgā un ārpus tās robežām

While Totaldobze Art Centre has not got a new permanent venue, the events will be organised in different venues aroud Riga and outside


 


OMEGA3

Starpdisciplinārā laikmetīgās mākslas izstāde


2. jūlijs – 7. augusts / 2016
Moste (Mooste), Polva rajons, IGAUNIJA

Mostes sēklu šķirošanas fabrikā un tās apkārtnē
Izstāde atvērta piektdienās, sestdienās un svētdienās 12:00–20:00
vai iepriekš sarunājot ar rezidenci MoKS – moks@moks.ee
Ieeja ir par ziedojumiem

Organizē / Organizers
Kaspars Lielgalvis (Totaldobže)
John un Evelyn Grzinich (MoKS)

Foto Sabine Burger

Totaldobže (LV) un MoKS (EE) ir mūsdienu mākslas platformas ar atšķirīgām attīstības pieredzēm, taču ar vairākām būtiskām līdzībām – abas ir mākslinieku izveidotas, abas nodrošina sadarbības iespējas dažādu mākslas disciplīnu, nozaru un kultūru pārstāvjiem, kā rezultātā eksperimentos tiek radīti arī inovatīvi mākslas darbi. MoKS pamatdarbība ir saistīta ar starptautisku mākslas rezidenci Mostē (Igaunijā), kamēr Totaldobže – ar dažāda veida pasākumu organizēšanu Rīgā un citur. Abu platformu veidotāju fokusā ir vide, cilvēks tajā un to mijiedarbība ar mūsdienu mākslu.

Izstāde OMEGA 3 notiks funkcionējošā fabrikā. Tās dalībnieki tika aicināti izstādīt savus jau esošos darbus vai radīt jaunus saistībā ar konkrētās fabrikas dažādajiem eksistences aspektiem – izveidošanas iemesliem, transformāciju ārējo faktoru iespaidā 40 gadu ilgumā, cilvēces guvumu no tās darbības, pašiem tās darbinātājiem, ēkas arhitektūru, mašinērijas funkcijām, struktūru utt.

Piedāvājam jums vairāk uzzināt ne tikai par ziemeļu kaimiņu pierobežā notiekošo, bet arī iepazīt jaunus vārdus mūsdienu mākslā. Informēsim arī par citiem interesantiem pieturas punktiem šīs vasaras braucienam uz Igauniju.


OMEGA 3

Interdisciplinary Contemporary Art Exhibition


JULY 2 – AUGUST 7 / 2016
Mooste, Polva district, ESTONIA

In Mooste Seed Sorting factory and its surroundings
Exhibition is open on Fridays, Saturtdays and Sundays 12:00–20:00
or by special appointment on moks@moks.ee
Entry is by donations

Dalībnieki / Participants
Tuulikki Bartosik (EE) Aija Bley (LV) Inga Erdmane (LV)
Emma Fält (FI) John Grzinich (US) Villem Jahu (EE) Voldemārs Johansons (LV) Daiga Krūze (LV) Epp Kubu (EE)
Anda Lāce (LV) Kaspars Lielgalvis (LV) Johanna Lonka (FI)
Vanessa Massera (UK/CAN) Reinis Naļivaiko (LV)
Seth Nehil (US), Pinksy (GLO) Amanda Priebe (CAN)
Laura Prikule (LV) Kelly Rauer (US) Edd Schouten (NL)
Taavi Suisalu (EE) Timo Toots (EE) Ilze Vanaga (LV)
Eva Vēvere (LV) Krišjānis Zeļģis (LV) Simon Whetham (UK)

Foto Valdis Jansons

Celebration of the factory as an act of written history – what makes memory? What makes an object valuable and worth preserving as a heritage – educational sample for society today and in the future? Appearance and disappearance of man made objects, new relations between man made objects, the environment, and people...
The concept of the exhibition has been built around the industrial facilities of Mooste Seed Sorting factory. Built in 1970ies, looking abandoned but still in use, marking several strands of historical, social and technical significance.
The factory has inspired musicians, artists, performers and poets to develop works, collaborate, seek answers and pose questions. The outcome is this exhibition.
-ARCHITECTURE- WORK- TRANSFORMATION- PEOPLE- INDUSTRY- MEMORY- -SEEDS- FIELDS- PARTICLES-

Atbalstītāji
Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds,
Igaunijas Kultūras ministrija, Ziemeļvalstu Kultūras Punkts,
Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Mobilitātes programma, Stroom Den Haag,
Linaagro, tipogrāfija Zemguss, Arctic Paper un Studija

Support
Latvian State Culture Capital Foundation, Cultural Endowment of Estonia,
Culture Ministry of Estonia, Nordic Culture Point, The Nordic-Baltic Mobility Programme, Stroom Den Haag, Linaagro, Printing house Zemgus,
Arctic Paper and Studija

 


Īpašs paldies

Kalju Paalman

no Mostes sēklu šķirošanas fabrikas


Special thanks to

Kalju Paalman

from the Moste Sead Sorting factory

Foto Valdis Jansons


Dalībnieki / Participants

 


Darbi / Works

 


Photo Sabine Burger

Tuuliki Bartosik (EE)
ir akordeoniste un komponiste, kura apvieno Igaunijas tradīcijas ar Skandināvu seno instrumentu tradīcijām. Viņa bija pirmā, kas pielāgoja Igaunijas tradicionālo mūziku free-bass akordeonam. Tuulikki ir ieguvusi maģistra grādu tradicionālajā mūzikā Sibeliusa akadēmijā Helsinkos. Klasikas un teorijas studijas veicinājušas pievērsties jautājumam par to, kāda varētu būt tradicionālā mūzika mūsdienu urbānajos apstākļos un mainīgajā pasaulē? Akordeons ir instruments ar kuru Tuulikki izsakās visvieglāk un precīzāk. Liela nozīme viņas dzīvē ir brīvībai un dabai – Somu jūras līcis Igaunijas ziemeļos vai meži un purvi Virū apgabalā, Igaunijas dienvid-austrumos – tā ir vide, kas iedvesmo viņas mūziku visvairāk. Liela nozīme viņas radošajā darbībā ir ne tikai teiksmainajām ainavām, kurās viņa ir dzīvojusi, bet arī attiecībām ar tur satiktajiem cilvēkiem.
Tuulikki Bartosik is a candid accordionist and composer who melds the traditions of Estonia with Scandinavian old instrumental tradition. She was first in Estonia to adapt traditional music to the free-bass accordion. Tuulikkis classical and theoretical studies, including a masters’ degree in traditional music from Sibelius Academy in Helsinki, have ignited her curiosity to learn what traditional music could be in today’s urban settings and changing world. For Tuulikki her accordion has always been a tool to express her voice through music. Freedom and nature are very important to her like the Gulf of Finland in Virumaa northern Estonia or the woods and bogs in Võrumaa in the southeast of inspire her music. Other musical influences come from the places she has visited and lived in and from the all the meetings with other individuals in her life.
www.tuulikkibartosik.com


Photo Valdis Jansons

Vanessa Massera (UK/CAN)
ir dzimusi Monreālā, Kanādā un studējusi mūziku visā savas dzīves garumā. Viņa sev atklājusi elektroakustisko mūziku jau koledžā un jau tur izmēģinājusi visus iespējamos jaunākos izteiksmes veidus. Monreālas Mūzikas konservatorijā viņa studēja kompozīciju kopā ar Yves Daoust un Martin Bédard. No pirmavota iegūto skaņu Vanessa pārvērš par iespaidīgu tēlu un bieži attēlo vides enerģiju, izmantojot bagātīgi piesātinātu muzikālo materiālu, kas būvēts uz pārdomātas un precīzas kompozīcijas pamatiem. Pašreizējā aizraušanās ar eksperimentālās mūzikas atskaņošanu ir novedusi Vanessu pie elektroakustiskās mūzikas performances padziļinātas izpētes, tādēļ Vanessa ir devusies uz Angliju, lai aizstāvētu savu Doktora grādu Šefīldas Universitātē. Kopš 2011. gada viņas mūzika ir dzirdama festivālos dažādās pasaules malās.
Vanessa Massera originates from Montréal, and has studied music her entire life. When she discovered electroacoustic music in college, she discovered a whole new means of expression and went on to pursue composition studies at the Conservatoire de musique de Montréal with Yves Daoust and Martin Bédard. Vanessa works with sounds from every provenance and creates powerful imagery and often expresses environmental energy with very rich musical masses using delicate and precise composition. Her current preoccupations with dissemination of experimental music have brought her to explore the performance of electroacoustic music. She is currently based in the UK to research performance in electroacoustic music, with the intention of completing a PhD at The University of Sheffield. Since 2011, her music is regularly heard in festivals around the world.
www.vanessamassera.com

 


Photo Tuuliki Bartosik and Vanesa Massera

Tuuliki Bartosik un Vanesa Massera
izstādē piedalījās gan atklāšanas pasākumā atskaņojot savu rezidencē MoKS jaunradīto skaņdarbu, gan izstādot tur tapušās fotogrāfijas.
Laimīgas sakritības sēklas / 2016
Elektroakustiskā mūzika un improvizācija + plakāti
Cilvēcīgums ir laikā dilstošs audums. Mākslinieki jau izsenis tiek uzlūkoti gan kā reāli, gan iedomāti, gan poētiski un mītiski, gan šaubīgi un neizmērojami, sevī uzturot kreativitātes sēklas, kuru dēļ mēs augam. Tikai Omegas lāstam radniecīgs spēks varēja izraisīt laimīgu un apburošu sakritību, kas saveda kopā Vanesu un Tuulikki. Omegas lāsts ir iesaldējis laikā arī Betmenu, ieslogot to bezgalīgu ēru kapličā, reizē viņu padarot par neirobežotu cilvēces sākotni...
Tuuliki Bartosik and Vanesa Massera
have created their works during their stay in residency MoKS. Newly created sound composition they performed in opening event and photographies exhibitited in one of the factory rooms.
Seeds of Serendipity / 2016
Electroacoustic music & improvisation + posters
The fields of memory where man particles architecture in transformation, industry of art, seeds of serendipity: humanity is a fragile fabric in time. Artists are perpetually viewed as real and unreal, poetic and mythical, shady and unfathomable, and yet containing the seeds of creativity which we all thrive for. Only a force akin to the Omega curse could have generated a mystifying serendipity which drew Vanessa and Tuulikki together for this enthralling creative moment. The same Omega curse which froze Batman himself in time whilst keeping him trapped in an infinite repository of eras, making him a limitless seed of humanity…

 


Foto Aija Bley

Aija Bley (LV)
ir kino režisore no Latvijas, vairāk nekā 20 dokumentālo un animācijas filmu autore. Kopš 2010. gada Aija ir pievērsusies fotomākslai, ko apguvusi, piedaloties dažādu starptautiski atzītu mākslinieku mesitarklasēs. Projekta "15 jukušas avis" ietvaros ceļojusi pa bijušajām padomju valstīm un vēlāk izdevusi grāmatas par šiem ceļojumiem. 2013. gadā Aijas Bley personālizstāde "Vēlāk" tika nominēta “Purvīša balvai".
Aija Bley is a Latvian film director, and author of more than 20 documentaries and animation films. Since 2010 she has been focused on the art of photography, mastering it through participation in masterclasses, lead by internationally acknowledged artists. She has worked on the project “15 mad sheep” travelling through former soviet republics and later issuing the books about the trips. In 2013 her personal exhibition “Later” was nominated for the Contemporary Art Award "Purvitis" in Latvia.
www.aijabley.lv

Foto Valdis Jansons

Mākoņu skaitīšana / 2016
Foto (gaismas displejs 60 x 100 cm), audio, video
Balts mākonis pamazām izgaist zilajās debesīs. Smaržo zāle. Zeme ir silta. Kukaiņi zum un kņudina ādu. Varbūt iet nopeldēties? Balts mākonis lēni izgaist zilajās debesīs. Smaržo nopļautā zāle. Es guļu uz zemes. Kukaiņi zumot kņudina ādu. Vajadzētu iet nopeldēties es domāju skatoties debesīs. Pamazām izgaist mākonis. Kņud āda, guļot uz zemes. Vajadzētu celties. Iet nopeldēties. Balts mākonis iepeld debesīs.
Counting of clouds / 2016
Photo (light display 60 x 100 cm), audio, video
White cloud little by little dies away in the blue sky. Whiff of grass. The soil is warm. Bugs hum and tickle the skin. To go for a swim, maybe?
White cloud slowly dies away in the blue sky. The smell of fresh-cut grass. I lie on the ground. The bugs are humming and tickling my skin. I should head for a swim, I think while I am gazing at sky. Cloud gradually dies away. Skin tickles, I am lying on ground. I should get up. Should go swimming. White cloud floats into the sky…

 

Foto Valdis Jansons

Inga Erdmane (LV)
pēc filozofijas studijām Rīgā, absolvējusi Hāgas Karaliskās Mākslas akadēmijas fotogrāfijas nodaļu. Savos darbos Inga pievērš uzmanību attiecībām starp sabiedrību un indivīdu, dokumentējot reālus notikumus un piedāvājot savas interpretācijas ar instalāciju, video, fotogrāfiju un foto grāmatu palīdzību. Viņu bieži interesē indivīdi, kuri nonākuši robežzonās – “pelēkajās zonās”. Viņas personālizstāde "Atzīstu, ka kļūdījos saskaitot. Sistēmas kļūda, krimināllieta Nr. 15890013311" norisinājās Laikmetīgās Mākslas centrā 2013. gadā, bet duo-izstāde "Wildly Inaccurate Disbelief" galerijā Époque Antverpenē (2014), Beļģijā. Inga ir piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Beļģijā, Īrijā un Lietuvā.
Inga Erdmane graduated from the Photography Department of the Royal Academy of Art, The Hague, after studying psychology in Riga. In her work, Erdmane draws attention to the relations between society and the individual by documenting actual events and offering their interpretations via installations, videos, photographs and photo books. The artist’s interest in systems and structures is often focussed on borderlines where individuals find themselves in so-called “grey areas”. Her personal exhibition “I Agree I have Blundered. Criminal Case No. 15890013311” was held at the Latvian Centre for Contemporary Art (2013), duo exhibition Wildly Inaccurate Disbelief at the gallery Époque Antwerp (2014), Belgium. She has also participated in group exhibitions in Latvia, France, Belgium, Ireland, Lithuania.
www.erdmane.com

Foto Kaspars Lielgalvis

Izbālēt / 2016
Fotogrāfija, instalācija
Kad zāle bija zaļāka un debesis – zilākas
Pirms 80 gadiem pirmo reizi tika piedāvāta ideja par to, ka negatīvās atmiņas izgaist ātrāk. Pētījumi arī apliecina, ka nepatīkamu atmiņu ātrāka izgaišana ir visaptverošs fenomens visās kultūrās un tas palīdz pārvarēt grūtības un pielāgoties jauniem apstākļiem, saglabājot pozitīvu skatījumu uz dzīvi.
Fade / 2016
Photography, installation
[…The grass was greener
The light was brighter
With friends surrounded
The nights of wonder...]
(High Hopes, Pink Floyd)
It was 80 years ago that the idea of negative memories fading faster was first proposed. The studies shows that the faster fading of unpleasant memories is a pan-cultural phenomenon and this helps individuals to process negativity and adapt to changes in their environment whilst retaining a positive outlook on life.

 

Foto Valdis Jansons

Emma Vilina Fält (FI)
strādā ar zīmējumu, performances un mākslas izglītības jomās. Viņu interesē dzīvās uzstāšanās, kontakts un tuvība, ko sniedz zīmēšana. Viņas darbs piedāvā visaptverošu skatījumu uz zīmējumu kā#sadarbības veidu un iespēju izzināt pasauli un komunicēt. Emma to panāk kombinējot dažādas mākslinieciskās tehnikas, dzīvās performances un instalācijas, kas bieži vien ir izvietotas vidē. Viņas darbos līdzdarbojas līnija dialogā ar telpu, materiālu, kustību un skaņu. Emma šobrīd dzīvo un strādā Kupio Somijā.
Emma Vilina Fält works in the field of drawing, performance art and art education. Her main interests are in live acts, contact and the togetherness through drawing. Her work takes a comprehensive look at drawing as a means to make contact and collaboratively explore our experience of the world, combining multi-artistic practices, live performance and installation art which is often site-specific. Her works have a participatory aspect with drawn lines in dialogue with space, materials, movement and sounds. Emma currently lives and works in Kuopio Finland.
www.emmafalt.net


Foto Valdis Jansons

1. Sapņošana
2. Karāšanās
1,5m x 10m
Tinte uz papīra
Šajā darbā tuvojos ēkai kā būtnei, ar kuru kopā var zīmēt. Esmu aplūkojusi dažādus veidus, kā mēs ar to varam mijiedarboties un to, kas tādējādi var atklāties. Darbs sastāv no trim daļām, kas apvieno materiālus un liecības no veiktajām zīmēšanas darbībām linsēklas fabrikā, kā arī tās apkārtnē laika posmā no 24.04.2016. līdz 15.05.2016.
Visi 16 zīmēšanas akti / Atrastie un zīmēšanai izmantotie materiāli (hronoloģiskā kārtībā):
Nogulšanās / Sēklas
Sķērsošana / Lins un kaņepe
Bīstams pikniks un meitenes skrējienā / Siekstas, ķieģeļi, plastmasa, sūnas un vītola zars
Apciemojums / Nepraktiski apavi
Ielūkošanās / Notirpušas pēdas
Kāpšana un kompasa 4 rumbu pārvietošanās / Žagari un birste
Griešana / Stikla gabaliņš, savākti putekļi
Karāšanās / Dažādos veidos karājošs ķermenis
Karāšanās 2 / Naglas, striķi
Skatīšanās uz karāšanos / Karājošs papīrs
Mizošana / Kombinezons, cigarešu paciņa
Atcerēšanās / Birste
Grābšana / Birste un rokas
Elpošana un karāšanās / Vējš, pupas un putekļi
Horizontāla karāšanās un dialogs ar putekļiem / Ķermenis un birste
Sataustīšana un atgremošana / Visi materiāli izlikti studijā
1. Dreaming
2. Hanging
1,5m x 10m
Ink on paper
In this work I have approached the building as a thing to draw with. I surveyed different ways we are performing each other and what has been revealed in the process. Work consists of three parts that gather together materials and traces from drawing practice in and around the linseed factory between 24.4. -15.5.2016.
All 16 acts of drawing / Materials found and used to create drawings (in chronological order):
Lying down/Seeds
Crossing/Linen and Hemp
Dangerous Picnic & Running Girls/ Snags, brick, plastic, moss and willow branch
Visiting/ Unpractical shoes
Looking in/ Numb feet
Climbing & Movement in 4 points of the compass/ sticks and brush
Cutting/ piece of glass, gathered dust
Hanging/ body hanging in different ways
Hanging 2/ Nails, ropes
Looking at hanging/Paper is hanging
Peeling / Overalls, box of cigarette
Recalling/ brush
Grasping/ brush & hands
Breathing and hanging/ wind, beans and dust
Horizontal hanging & dialogue with the dust/ body and brush
Palpating and ruminating/ All materials together gathered in a studio space


Foto Sabine Burger

3. Noslēpts: Klēpis
Fabrikā atrastas lietas, kombinezoni, gāzmaska, birstes, piezīmes
3. Hidden: Lap
Things found from the factory, overalls, breathing mask, brushes, notes

 


Foto Valdis Jansons

John Grzinich (EE/US)
kopš deviņdesmto gadu sākuma strādā kā pašnodarbināts mākslinieks un kultūras notikumu koordinators starp dažādām disciplīnām, kombinējot skaņu, attēlu, vidi un sociālas struktūras. Tomēr pamatā viņa interese ir saistīta ar skaņu un klausīšanos, savienojot tādas atšķirīgas tehnikas kā "lauku ieraksti" (field recordings), kino, elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas kompozīcijas un performances. Džons dzīvo Igaunijā un strādā kā programmu koordinators mākslas rezidencē MoKS.
John Grzinich has worked since the early 1990s as a freelance artist and cultural coordinator with various practices combining sound, image, site, and collaborative social structures. His primary interest is working with sound and listening, combining such divergent methods as field recording, filmmaking, electro- acoustic composition and performance. He lives in Estonia and works as a program coordinator for MoKS.
www.maaheli.ee


Foto John Grzinich

Simon Whetham (UK)
kopš 2005. gada ir izveidojis īpašu pieeju tam kā veidot kompozīcijas izmantojot ierakstītas skaņas. Parasti tās ir skaņas, kas iegūtas ārā, pielietojot dažādas ierakstu metodes un tehnikas, lai atklātu nemanāmas vai apslēptas skaņas kvalitātes. Daudzus Saimona darbus ir publicējušas daudzas speciālistu organizācijas, viņš uzstājas un sadarbojas starptautiski ļoti plaši. Viņš ir izveidojis arī sadarbības projektu "Active Crossover", kuras ietvaros notiek skaņas instalācijas, performances un radošās darbnīcas, kas notikušas daudzās vietās Anglijā, kā arī Čīlē, Vācijā, Norvēģijā un divas reizes Igaunijā.
Simon Whetham has developed a characteristic practice of working with sound recordings as raw materials for composition and performance since 2005. These are often environmental sounds he has captured employing a variety of methods and techniques, in order to reveal discrete or obscured sonic phenomena. Simon has a large number of works published through many specialist organisations and has performed and collaborated extensively internationally. His own collaborative project 'Active Crossover' combines sound installation, performance and workshops, has toured across the UK and been hosted in countries including Chile, Germany Norway and twice in Estonia.
www.simonwhetham.co.uk

 

Foto John Grzinich

Skaņa fabrikā (ik pēc 20 min)
Uzziedēšana-Apsūbēšana / 2016
Skaļruņu un elektriskās strāvas pārnesēju kompozīcijas (20 min)
Nosaukums raksturo reizē gan sēklas ierosināta notikuma plaukumu, gan arī metāla inkrustācijas ķīmisko procesu. Linsēklu šķirošanas fabrikā vairāki objekti tiek aprīkoti ar elektriskās strāvas  enerģijas pārnesējiem un skaļruņiem, kas atskaņo 4 celiņu kompozīcijas, iegūtas no dzīvo performanču dokumentācijas starptautisko rezidenču projektā “Aktīvā krustošanās: Moste” (MoKS, 2015). Fiziski rezonējošas skaņas tiek atskaņotas caur tiem pašiem objektiem, kas tikuši ierakstīti iepriekšējā gadā, tādā veidā uzsverot “Aktīvās krustošanās” periodisko dabu kā mākslinieku un ideju īslaicīgu satikšanās vietu.
Ambient sound in the factory (each 20 min)

Efflorescence / 2016
20’ composition for speakers and transducers
The title refers both to the blossoming of an event from a seed, but also to a chemical process of incrustation which occurs in metallic substances. Several objects within the linseed sorting factory are fitted with either a transducer or speaker playing back a 4 channel composition assembled from live performative actions that were documented during the international residency project 'Active Crossover: Mooste' (hosted by MoKS in 2015). Resonant physical sounds are played back through some of the very objects that were recorded the previous year, thus emphasizing the recurrent nature of Active Crossover as a temporary meeting point for artists and ideas.


Foto Valdis Jansons

Villem Jahu (EE)
(dzimis.1985 Tartu, Igaunijā) dzīvo un strādā Tallinā. Jahu ir starpdisciplinārs mākslinieks, kurš pārsvarā strādā ar instalācijām un performancēm. Kopš 2010. gada viņš biežāk sāk pievērsties skaņas jomai, darbojoties gan kā solo mākslinieks, gan sadarbībā ar dažādām grupām. Viņa skaņu mākslu ir jūtami ietekmējuši Musique Concrète, noise un lo-fi virzieni, kurus viņš sapludina kopā rotaļīgās brīvās improvizācijās.
Villem Jahu (b.1985 Tartu, Estonia) lives and works in Tallinn. Jahu is an interdisciplinary artist who works mostly with installations and performances. Since 2010 his focus has shifted more towards the field of sound, both as a solo artist and in collaboration with various bands. His sound is strongly influenced by Musique Concrète, noise and lo-fi aesthetics, together in a playful free-improvisational mixture.
www.villemjahu.com

Foto Kaspars Lielgalvis

Eksperimentāls pētījums par Linu slimībām / 2016
Interaktīva skaņu skulptūra
Analīzes sākumā linu kūlīšos tiek konstatēta augu slimības infekcija.
Vienā saišķī aplūkoti nepietiekami attīstījušies, anomāli, izkaltuši vai nonīkuši augi.
Augi, kas nav tipiski izvēlētajam zemes gabalam, netiek ņemti vērā.
Experimental field of Flax diseases / 2016
Interactive sound sculpture
At the beginning of the analysis the infection of the flax plant diseases will be determined. The infection will be determined through examination of sheaves .
All plants including Woeflax, inadequately developed, abnormal, withered and extinct plants will be taken into account in the selected sheaf. Plants that are not typical to a given piece of land will not be considered.

Foto Valdis Jansons

 

Voldemārs Johansons (LV)
ir latviešu komponists un mākslinieks, kurš strādā ar dažādām skaņu mākslas formām, no komponēšanas līdz skulptūrai. Mākslinieks pēta skaņas uztveri un pieredzi dažādās audiovizuālās formās. Voldemārs Johansons ir studējis Hāgas Karaliskās konservatorijas Sonoloģijas Institūtā (2007) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (2012), ar skaņas skulptūrām un audiovizuālām instalācijām piedalījies izstādēs un mūzikas festivālos, performancēs un jauno mediju notikumos gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē. Voldemāra Johansona pētniecībā balstītie un zinātniskus datus audiovizuālā valodā tulkojošie projekti iesaista ūdens, gaisa, gaismas, tumsas, skaņas modulāciju un atmosfēras spektru, un tajos robežas starp medijiem, disciplīnām, redzamo un neredzamo uztveri izšķīst. Kopš 2009. gada Johansons pasniedz skaņas mākslu Jauno mediju mākslas nodaļā un veic pētniecisko darbu Mākslas Izpētes laboratorijā Liepājas universitātē.
Voldemars Johansons works with sound and information in the forms of composition and installation. His work explores perception and reality in visible and audible domains, physicality, spatiality and the nature of experience. In 2007 Johansons received a degree from the Royal Conservatoire, Institute of Sonology, where he studied composition and electronic music. After graduation his research interests addressed an organic combination of acoustic information and spatial forms in the creation of sonic environments and sculptures, examining the joint morphology of acoustic, visual and spatial domains. Since 2009 Johansons teaches sonic art at the Liepaja University department of New Media Studies, and works as researcher at the Art Research laboratory.
www.johansons.info

Foto Kaspars Lielfgalvis

Signālu kolekcija / 2016
Vinils
Signālu kolekcija / 2016
Vinyl

 


Daiga Krūze (LV)
beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības un restaurācijas nodaļas. Kopš 2004. gada Daiga jau ir izveidojusi 15 personālizstādes un piedalījusies grupas izstādēs dažādās pasaules malās, tai skaitā balvas The Sovereign European Art Prize nominantu izstādē Stambulā 2011. gadā un ceļojošajā izstādē "The most significant Latvian contemporary artists" Ņujorkā, Vašingtonā, Čikāgā un Rīgā 2012. gadā. Viņas personālizstāde "Hideout" 2013. gadā tika nominēta Purvīša balvai un saņēma laikraksta Diena gada balvu kultūrā. Viņas pēdējā personālizstāde “Ceļojums no bildes uz bildi" (2016. gadā galerijā Alma), vēlreiz tika nominēta “Purvīša balvai”.
Daiga Krūze graduated from the Latvian Academy of Art, painting and restoration departments. Since 2004 she has made 15 solo exhibitions and participated in group exhibitions around the world, including the The Sovereign European Art Prize nominees exhibition in Istanbul in 2011 and traveling project "The most significant Latvian contemporary artists" in New York, Washington, Chicago and in Riga in 2012. Her solo exhibition "Hideout" from 2013, was nominated for "Purvītis Award" and got the "Diena" newspaper Annual Award in culture.Her last solo exhibition, “I sense home and church in nature as brush strokes, as if I had painted it // I can touch and sniff them from the top to the bottom" (2016 Gallery Alma), was nominated for the “Purvitis Award”.

Foto Kaspars Lielgalvis

Linsēklas ceļojums / 2016
Audekls un eļļa
Linsēkla dodas ceļojumā no Rīgas līdz Ninai, Igaunijā. Pa ceļam apstājoties Augulienā, Rūcos, Sauleskalnā, Plaanos, Mooksā, Rasinā, Jarvseljā, Lānistē, Vonnu, Kastrē, Kavastu, Varnjā, Ninā, tā glezno pašportretus
Flax seed’s trip / 2016
Oil on canvas
Flax seed is traveling from Riga to Nina, Estonia. On the way she stops the car in Auguliena, Ruci, Sauleskalns, Plaani, Mooste, Rasina, Jarvselja, Laaniste, Vonnu, Kastre, Kavastu, Varnja, Nina,and paints her selfportrait.

Foto Valdis Jansons

 

Foto Valdis Jansons

Epp Kubu (EE)
ir starpdisciplināra māksliniece un scenogrāfe, kas 2009. gadā absolvējusi Igaunijas Mākslas akadēmiju Tallinā. Viņas profesionālā dzīve koncentrējas Tallinā un Rīgā, kur viņa regulāri veido scenogrāfijas filmām un teātra izrādēm. Kopš 2009. gada Epp ir tikusi iesaistīta daudzos laikmetīgās mākslas notikumos, veidojot telpiskas objektu instalācijas vidē, performances un video darbus. Epp ir izveidojusi divas personālizstādes un piedalījusies vairākās laikmetīgās mākslas izstādēs un performanču pasākumos kā Tallinā tā arī ārpus tās. Epp Kubu darbojas mākslinieku apvienībā TEN TIMES TEN METERS. Apvienība risina, paplašina, pēta, maina un attīsta teātra telpu, politiku un paražas.
Epp Kubu graduated as an interdisciplinary artist and scenographer from the Estonian Academy of Arts in Tallinn, Estonia in 2009. She has based her professional activities in Tallinn, Estonia and in Riga, Latvia where she is an active scenographer in theatre and film. Since 2009 she has been engaged in a multitude of contemporary art practises, focusing on site-specific spatial installation, performance and video art which resulted in two personal

exhibitions and several contemporary art exhibitions and performance events at home and abroad. She is a member of the artistic platform TEN TIMES TEN METERS which deals, expands, investigates, deconstructs and develops the space, conventions and politics of theatre.

 

Foto Valdis Jansons

Parkā pie muižas
KADRS 4:3 / 2016
Instalācija
Nomierinies!
In the park next to the manor
FRAME 4:3 / 2016
Installation
Be calm!

 

Foto Kaspars Lielgalvis

Anda Lāce (LV)
(dzimusi1982) dzīvo un strādā Rīgā un Vidzemē. Ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā un studējusi Mančesteras Metrapolitēna Universitātē. Kopš 2003. gada Anda piedalās izstādēs#Latvijā un ārpus tās, bet sākot ar 2005. gadu regulāri veido personālizstādes. Līdzautore, scenogrāfe un dalībniece vairākās “Zīmējumu teātra” izrādēs. Pieredze, kas gūta, darbojoties neatkarīgajā teātrī, uzskatāma par pamatu Andas interesei par performanču mākslu, ar ko viņa nodarbojas kopš 2010. gada, veidojot sadarbības ar vietējiem akadēmiskās laikmetīgās mūzikas komponistiem. Visi viņas darbi ir savstarēji saistīti un viens otru papildinoši. Andas Lāces darbi atrodas Latvjas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā, kā arī dažādās privātās kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Somijā, Lielbritānijā, Marokā, Vācijā un Šveicē.
Anda Lāce (b.1982) lives and works in Riga and Vidzeme Upland. She has a Masters degree in Painting from the Art Academy of Latvia and studied at Manchester Metropolitan University. She has participated in exhibitions in Latvia and abroad since 2003, and since 2005 has been organizing solo exhibitions. Anda has been the co-author, stage designer and participant in several “Drawing theatre” shows. Experiences in the independent theatre environment has served as one of the roots for her subsequent interest in performance art, which since 2010, has taken place in close cooperation with contemporary classical music composers. All her work is the result of interconnected and mutually complementing types of art practices. Her works can be found in the collection of Latvian National Museum of Art, as well as in private collections in Latvia, Lithuania, Finland, England, Morocco, Germany and Switzerland.
www.andalace.com

Foto Valdis Jansons

PĀRSĀTS (otrā daļa – atdalīta no pirmās daļas) / 2014-2015
Anda Lāce
Piecas gleznas / Audekls & eļļa / 2014
Troksnis
57 x 45 cm
Atindēšana
67 x 55 cm
Vienaldzīgo nebūs, vienalga dzīvo nebūs
87 x 75 cm
Ģimenes māja meža vidū
117 x 105 cm
Kritums
157 x 145 cm
Evija Skuķe
Skaņdarbs pūtēju kvintetam / 2015
Izpildītāji: Alise Golovocka (Flauta), Katrīna Švalbe (Oboja), Agnese Skrastiņa (Klarnete), Katrīne Kuģe (Fagots), Ilmārs Bērziņš (Mežrags).
..Nav viegli atlaist un pārstāt kampt. Pārsātinājums ir neizturams.
Domu, attēlu un skaņu gūzmā, vārds PĀRSĀTINĀJUMS

reducējas vārdā PĀRSĀTS."
Pārsāts II” ir gleznu un skaņu instalācijas daļa, reflektējošā “Pārsāts I” siena, kura ir atdalāma no pirmās daļas, bet šāda atšķiršana rada arī izmaiņas.
Skaņdarbs “Pārsāts II” sadalīts piecos tutti posmos, pretstatā 15 dažādi kombinējamiem solo posmiem “Pārsāts I” daļā, kas katrs ataino Evijas Skuķes interpretāciju Andas Lāces “Pārsāts II” gleznu nosaukumiem un to izmēru progresijai. Atdalot “Pārsāts” daļas zūd muzikālā materiāla atkalatgriešanās un līdzīgi notiek arī ar “Pāsāts II” gleznu vizuālo valodu.
Šķirošana “attēlu un skaņu gūzmā” var attālināt no būtiskā, tikai palielinot apkārtējo troksni.

SATE (Part two, separated from part one) / 2014-2015
Anda Lāce
Five paintings / Oil on canvas / 2014
The Noise
57 x 45 cm
Decontamination
67 x 55 cm
There wont be any unconcerned, there wont be any uncancerous
87 x 75 cm
Family house in the middle of the forest
117 x 105 cm
The Fall
157 x 145 cm
Evija Skuķe
A piece for the wind quintet /  2015
Musicians: Alise Golovocka (Flute), Katrīna Švalbe (Oboja), Agnese Skrastiņa (Clarinet), Katrīne Kuģe (Bassoon), Ilmārs Bērziņš (French horn)
..It’s not easy to let go and stop grasping. Satiety is unbearable.

In the hive of thoughts, images and sounds, the word SATIETY becomes SATE.”
"SATE II" is a part of paintings and sounds, reflecting on "SATE I" part, which can be separated, but this process delivers change.
The piece “Sate II” is in five Tutti parts as opposed to 15 combined solo parts in “SATE I’’, which show
Evija Skuķe’s view on Anda Lāce’s “SATE II” painting titles and the progression of their size. Parting “SATE’’ loses the re-return of musical material likewise to “SATE II” visual notions of paintings.
Sorting the buzz of image and sound can only depart us of the meaningful, making noise even louder.

 


Foto Sabine Burger

Kaspars Lielgalvis (LV)
dzīvo Rīgā. Darbojas gan kā mākslinieks, gan organizējot dažādus mākslas notikumus, ietekmējot pilsētas kultūrvidi un veicinot mūsdienu mākslas dažādu novirzienu, disciplīnu un kultūru pārstāvju aktīvu mijiedarbību. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju kā tekstilmākslinieks, jau studiju laikā Kaspars sācis strādāt par grafisko dizaineri reklāmā, vēlāk apguvis fotogrāfiju, iesaistījies performanču mākslā, izgatavojis dekorācijas komercpasākumiem, un atklājis, ka tieši sadarbība ar citiem cilvēkiem ir tas, kas interesē visvairāk. 2008. gadā aizsāka un vēl joprojām vada Totaldobže mākslas centru, kas kļuvis par nozīmīgu platformu eksperimentāliem starpdisciplināriem projektiem un citiem notikumiem mūsdienu kultūrā Latvijā.
Kaspars Lielgalvis is based in Riga, Latvia and works throughout the cultural field, with interests in urban development, interdisciplinarity in contemporary art and the creation of self-organized structures. During his studies in the Latvian Academy of Art as a textile artist, Kaspars started to earn his living as a graphic designer. To keep his art practice alive he learned photography, initiated and took active part in the art performances group Totaldobže and soon discovered his interest in collaborating with creatives from different fields, disciplines, schools and cultures. In 2008 he started organize art events to provide different kind of collaboration opportunities for artists from diverse art disciplines, fields, schools and cultures. In 2010 he together with other artists have started Totaldobže Art Centre, which has grown as a significant platform for interdisciplinary art events in contemporary art field of Latvia.

Foto Valdis Jansons

Ārpusē uz fasādes / Outside on the facade

Māja Mēnikuno purvā / 2016
Foto izdruka
Šī māja atrodas 40 km attālumā no šejienes – Mēnikuno purvā, Veriora pagastā, Polva rajonā. Tā nav tikai māja, bet Māja ar lielo burtu, ar visām saimniecībai nepieciešamajām palīg-ēkām – kūti, klēti, šķūni un pirti, ko kāds ir uzbūvējis harmoniskā aplī ap pagalmu. Šī māja man atgādina vienu no tām īpašajām vietām, kas man asociējas ar "Pasaules malu". Aiz tās ir tikai purvs, kurā cilvēks savu kāju sper tikai īpašajām, purvā veicamajām, darbībām.
Tikai dažas desmitgades atpakaļ par šādām vietām zināja tikai vietējie iedzīvotāji vai daži dzērveņu un lāceņu lasītāji. Šodien, pateicoties satelītiem un internetam, šādas vietas ir viegli atrodamas jebkuram, kurš pārvalda datoru pamatlīmenī.
Kurš gan ir vēlējies uzbuvēt savu saimniecību tik slēptā vietā, tik tālu prom no civilizācijas trokšņa un tik dziļi iekšā mežonīgajā dabā! Tagad māja ir pamesta un daba pārņem atpakaļ to savā rīcībā – lietošanā augiem, kukaiņiem un dzīvniekiem. Šāda veida cilvēku un dabas mijiedarbība notiek nepārtraukti. Tā aizņem lielu daļu un būtiski ietekmē kopējo mūsu pasaules ainu. Tā tas ir bijis pirms mums, tā tas notiek tagad, kas paliks pēc mums, un tā tas notiks vēl un vēl. Šī mijiedarbība ir neapturama un notiek visur – vēstures fakti rodas gan cilvēku darbības rezultātā, gan bez viņa iejaukšanās.
Man patīk vērot kā notiek pagātnes un nākotnes pārklāšanās. Tas padara mūsu ikdienu arvien krāsaināku. Bet zināšanas par to, kas ir aiz redzamā, padara mūsu ikdienu vēl dziļāku. Vai tam ir kāds praktisks labums? Bez šaubām, tas ietekmē mūsu izvēles un lēmumus mūsu dzīves ceļā.

Outside on the facade

The Meenikunno bog house / 2016
Photo print
This house is situated on the border of the Meenikunno bog, in Veriora municipality, Põlva County, 40km from here. It is not just a house, but it is the House with the yard in front of it and bath, barn, cowshed and other man made wooden constructions located on the line of the circle around the yard. This House reminds me one of these spots which seems located on "the edge of the world". Behind the House there is only a bog, were humans step their feet only for their very few and specific activities.
Only few decades ago one could find such places only by knowing locals or living in the area. Today science and engineering made possible to discover it easy just by knowing the very basic use of internet.
I wonder who were these people who ventured to build the House there, so hidden from civilization and so far into the wild nature. Now they are gone and the nature slowly takes the land back. Interaction between humans and nature take place continuously. It fills a big part of our lives and serves us also as environment were we do like to spend our days on the planet earth. In some cases it has been around us already for a while before us, in some cases new things appear and stay much longer then us. This exchange take place all the time and everywhere in the world – the live samples of the history give a place for the new history which sometimes is caused by us humans and sometimes not.
I like visible overlapping of the past and future. This makes environment more diverse. But knowledge of the things behind visible make the act of living even much more appreciable. Does it gives an added value, I doubt, but it definitely affects our decisions and choices during our development in time.

 


Johanna Lonka (FI)
(dzimusi 1975) dzīvo un strādā Tamperē, Somijā. Pamatā strādā ar objektu intsalācijām un skaņu, papildinot video, komiksus un gleznas. Kopš 2000. gada Johanna piedalījusies izstādēs, festivālos, pasākumos un filmu skatēs Somijā un ārpus tās. Ieguvusi bakalaura grādu vizuālajā mākslā ar specializāciju video mākslā TAMK lietišķo zinātņu Universitātē, Mākslas un Mediju skolā. Viņas darbi apcer terminus biocentriskas un antropocentriskas perspektīvas, kas bieži izpaužas kā dažādu dzīvnieku sugu rīcība, kas raksturīga cilvēkiem. Viņas darbu tēmu izvēli ietekmē dažādu mainīgos apstākļos nonākušu sugu un telpu statistikas dati, vides ziņas, klasifikācija un prognozes.
Johanna Lonka (b. 1975) lives and works in Tampere, Finland. She works mainly with sculpture installation, drawing and sound in addition to video, comics and paintings. Lonka has participated in exhibitions, festivals, events and screenings since 2000 in Finland and abroad. She has a BA in Fine Art and Specialization Studies in Video Art from TAMK University of Applied Sciences, School of Art & Media. Her work ponders the terms of biocentric and anthropocentric perspectives, which often appear as a humanized acts of various animal species. Themes for her work are influenced by statistics, environmental news, taxonomy and forecasts for species and spaces under changing conditions.
www.johannalonka.com

 

Foto Valdis Jansons

Sējmašīnas
Žurkošanās 1.1
Žurkošanās 1.2

2016
Skulpturālas instalācijas
Seeders
Ratations 1.1
Ratations 1.2
2016
Sculptural installations

Reinis Naļivaiko (LV)
dzīvo Rīgā, pabeidzis jauno mediju mākslas nodaļu Liepājas Universitātē. Viņu visvairāk interesē skaņas māksla, skaņas sintēze, skaņas objektu instalācijas. Viņa darbības pamatā ir eksperimenti ar skaņu savienojumā ar citiem medijiem, video, animāciju, 3D. Viņš ir viens no eksperimentālā audiovizuālā dueta “VOID”, kuru izveidoja kopīgi ar Artūru Kalvānu 2012. gadā Liepājā. VOID eksperimentē ar dažādiem instrumentiem, skaņas un video sintēžu metodēm, tādejādi katra šī dueta uzstāšanās ir neatkārtojama.
Reinis Nalivaiko, based in Riga, Latvia, graduated new media art from Liepajas University. His main interest is sound art, sound synthesis, sculptural sound installations. His work focuses on experiments with sound combined with other media. video, animation, 3D. He is a member of “VOID”, a live performance experimental audio-visual duo with Artūrs Kalvāns formed in Liepāja, in 2012. VOID experiments with various instruments, as well as methods of sound-image synthesis, to ensure that each performance is unique.


Foto Valdis Jansons

памятник / 2016
Instalācija

Instalācija "памятник" ir autora vietas raksturojums. Kā kapsula, ko ierok zemē pirms ēkas būvniecības, kas satur vēstījumu nākamajām paaudzēm, tā šī skulptūra vēsta par fabriku. Darbs ietver sevī fundamentālu vēstījumu par fabrikas darbību. Darba materiālu un formas izvēle balstīta gan atsaucoties uz laika periodu, kad tā celta, gan arī uz personīgajām atmiņām par šo laika posmu.
Darbs papildināts ar skaņas ierakstiem no fabrikas, kas raksturo tajā valdošo atmosfēru.

памятник / 2016
Installation

Installation "памятник" is an artists way of current place characterization. It`s like a capsule that contains information for the next generations which is inserted into the ground right before the beginning of construction, so this sculpture holds most fundamental information about the factory. Choice of shape and material in artwork is based on a reference about time period when this factory was built and artist's personal memories of that time.
Installation is supplemented with sound recordings that reflects everyday actions from factory, creating daily ambience of factory.

 

Pinksy
ir dzimis Mostonijā, Mostes sēklu šķirošanas fabrikas caurulēs un mašīnās. Pinksy iedvesmojas no fabrikas struktūrām, slāņiem un sabrukuma. Pinksy izjauc, atdzīvina un pārveido aizmirstas cilvēku roku darinātus objektus par noslēpumainiet mītiem, ko var uztvert gan kā sociālus, gan personiskus. Savu doktora grādu viņa turpina iegūt Universa Nebeidzamās Dzīves universitātē.
Pinksy was born from the pipes and machinery of Mooste Linseed sorting factory, Mostonia. It gets inspired by existing structures, layers and decay. Deconstructing, animating and reconstructing forgotten man-made objects into secret mythologies, what can be experiences as personal and social. Her PhD studies in the Ongoing Life University of Universe are still pending.

Foto Kaspars Lielgalvis

Caurule Nr. 3
Kas tad ir ar to cauruli? Kas ir ar tiem monumentiem? Kas ir ar to rozā krāsu? Kas ir ar to bļaustīšanos? Kas ir ar to mūsdienu mākslu? Kas tad ir ar to lauksaimniecību?
Pipe no 3 / 2016
What is it with the pipe? What is it with monuments? What is it with pink colour? What is it with screaming out loud? What is it with contemporary art? What is it with agriculture?

 

Amanda Priebe (CAN)
strādā ar grafiku un jauktiem medijiem. Mākslinieci interesē sadarbība ar citiem māksliniekiem, radikāliem sociālpolitiskiem teorētiķiem, akadēmiskiem praktiķiem un grassroots sabiedrības pārstāvjiem. Viņa tic mākslas spēkam un tam, ka caur mākslas aktu iepsējams runāt ar esošajām varas sistēmām un iztēloties dažādās nākotnes iepsējas. Šī ticība liek viņai redzēt savu darbu gan kā politisku, gan personīgu darbību. Viņa ir apvienības Abolition: A Journal of Insurgent Politics dalībniece. Amanda nāk no Edmontonas Kanādā, bet šobrīd dzīvo un strādā Stambulā Turcijā. Viņas darbus var redzēt kā uz ielām, tā galerijās.
Amanda Priebe is a printmaker and mixed media artist interested in building connections between artists, radical social and political theorists, academic practitioners, and grassroots community projects. Her belief that the voices of artists and unique insights possible through the arts are fundamental in both speaking back to existing systems of power and imagining different futures has lead her to a practice that sees art making as both a political and personal action. She is a collective member of Abolition: A Journal of Insurgent Politics. Originally from Edmonton, Canada, she is currently based out of Istanbul, Turkey, her work can be found in streets and galleries locally and internationally.

Foto Sabine Burger

Mums nav bail no gruvešiem / 2016
Instalācija
Putns izcīna savu ceļu ārpus olas. Ola ir pasaule. Tam, kurš gatavojas dzimt, vispirms ir jāiznīcina pasaule.” – Hermanis Hese, Demians
Mums nav bail no gruvešiem. Mēs grasāmies iemantot pasauli, par to nav ne mazāko šaubu.” – Buenaventura Durruti
Piedzīvojot vecvecāku ģimenes fermas daļēju iznīcību meža ugunsgrēkā 2008. gadā un vēlāk arī asaru gāzes smacētas sacelšanās Taksim Gezi parkā Istanbulā 2013. gadā, dažas no manām spēcīgajām un viscerālajām atmiņām ir aizklātas dūmiem. Es tos uztveru kā grūtu pārmaiņu iemiesojumu, ko vada spēki, kas vienlaicīgi rada un iznīcina. Zaudējumi ir cieši saistīti ar iespējām. Šajās atmiņu un sagrāves vietās, starp gruvešiem un dūmiem, mēs atrodam jaunus dēstus, kas laužas cauri izkaltušai augsnei.
We are Not in the Least Afraid of Ruins / 2016
Installation
The bird fights its way out of the egg. The egg is the world. Who would be born must first destroy a world.” – Hermann Hesse, Demian
We are not in the least afraid of ruins. We are going to inherit the earth; there is not the slightest doubt about that.” – Buenaventura Durruti
From witnessing the partial destruction of my grandparents’ family farm in a 2008 forest fire, to the tear gas choked uprisings of Istanbul’s Taksim Gezi park in 2013, some of my strongest and most visceral memories are shrouded in smoke. I have come to see it as an embodiment of difficult transformation, of forces that simultaneously create and destroy – loss intimately tied to possibility. In these spaces of memory and decay, amongst the ruins and through the smoke, we find new seedlings breaking through the scorched earth.

 

Foto Valdis Jansons

Laura Prikule (LV)
strādā Rīgā. Darbojas ar plašu media spektru. Viņu interesē teritorija starp mākslīgo un dabisko un izsmalcinātās metodes, kuras cilvēki mūsdienās izmanto dabas manipulēšanai. Prikule ir beigusi Sanfrancisko Mākslas institūta (ASV) maģistratūru un izjūt nepieciešamību darbos izmantot eksperimentālu pieeju un spontāno. Viņa bieži pievēršas darbam-kā-procesam. Beidzamajā laikā viņa īpaši pēta botānisko lauku, kā arī veido partitūrās balstītus darbus, kā arī iedziļinās runātā teksta iespējās. Prikule ir piedalījusies Survival Kit festivālos, Rīgas Fotobienālē. Bijusi vairākās Melno Caurumu rezidencēs Igaunijā, Spānijā un Tāšu muižā. Viņa bieži veido sadarbības, Poētiskā Robotisma projektu ietvaros, kā arī ar citu jomu māksliniekiem.
Laura Prikule is a Riga based artist working in a wide range of media. She is interested in the territory between the artificial and natural and the sophisticated methods how people manipulate nature. A graduate of San Francisco Art Institute (USA) she strongly believes in the need of experimental approach and spontaneity. Prikule pays a lot of attention to the work-as-process. Lately she has been researching the botanical field and creating some score-based work, as well as delving in the possibilities of spoken word. She has participated in Survival Kit Festival, Riga Photo Bienale and several Black Hole Residencies in Estonia and Spain. She also has done numerous collaborations within Poetic Robotism Projects and beyond.

 

Foto Kaspars Lielgalvis

CILPAS, MUSTURI, STRUKTŪRAS / 2016
Instalācija
Vasara fabrikā. Jūlijs, ir karsts. Skudras. Strādniekiem nav atpūtas. Vispār, būtu lieliski aizbraukt līdz jūrai. Pacietības nav. Koncentrēties ir neiespējami. Vajadzētu dzīvot vienkāršāk. Kaut kur tālumā putni. Nav miera.
LOOPS, PATTERNS, STRUCTURES / 2016
Installation
It is summer in the Factory. Hot July. Ants. No rest for the Working Class. Would be best to go to the beach, though. Short attention span. No focus whatsoever. Life should not be that serious. Birds in the distance. Restless.

 

Foto Valdis Jansons

Edd Schouten (NL)
tic, ka mākslinieks ir sabiedrības atkritējs, daļa no mazas sabiedrības kārtas, kas cenšas lauzt status quo, ko radījusi sabiedrības elite, ar mērķi uzdot jautājumu – kurp mēs visi kopīgi dodamies? Tas ir iemesls, kādēļ savā mākslinieka darbībā viņam patīk izdarīt alternatīvas izvēles, priekšroku dodot estētiskam žestam, domas priekšmetam vai izpausmei, kas noved pie reāla produkta. Pēc Hāgas Karaliskās Mākslas akadēmijas, attēla un skaņas/mākslas zinātnes studiju beigšanas, Eds pavadīja vairākus gadus kā horeogrāfs laikmetīgās dejas teātrī. Ar laiku viņš attālinājās no teātra formāta ar mērķi izprast, ko tieši viņam nozīmē būt horeogrāfam – būt kustības pētniekam laikā un telpā. Pēdējos gados Eds pastiprināti ir pievērsies pastaigām un citām primitīvām cilvēka kustību izpausmēm, kā vākšanai, ogošanai u.c., pārvēršot tās par mākslas aktu.
Edd Schouten believes in the importance of the artist as a renegade in society, part of a small class of subversives who challenge the status quo - maintained by the established elites - in order to question the direction we collectively take. It is for this reason that he likes to make alternative choices in his artistic endeavors, preferring the aesthetic gesture, the object of thought or the ephemeral expression of a process that leads to a tangible product. After graduating from the department of Image and Sound/ArtScience at the Royal Academy of Fine Arts inThe Hague, Schouten spent several years as a choreographer for theater-based dance. Over time he gradually moved away from the theatrical setting in order to focus more on the conceptual side of what it means for him to be a choreographer - namely, an explorer of movement and time and space. In the last years he has focused on walking - and other primal human activities such as harvesting, gathering and picking - as an artistic act.
www.eddschouten.nl

Foto Sabine Burger

Esmu nepastāvīgs / 2016
Ierāmēts plakāts reālā vidē
Kādā atrastā ietvarā ievietojot plakātu un fabrikas ofisā to piekarot pie sienas, Eds izpilda tā saucamo ready found instalāciju. Šī niecīgā darbība apvieno vēl tveramas paliekas no 2014. gadā uzsāktajām komponētajām pastaigām, kas īstenotas Mostē, kopā ar trīs nedēļas ilgu sarunu, kas risināta pirms izstādes atklāšanas rūpnīcā. Tas rosina domāt par spēkiem, kas vilina ārpus paškontroles robežām. Kurā brīdī var pretendēt uz piederību? Fabrika un tās ofiss ir bijuši nekustīgi vēstures liecinieki cauri dekādēm un ir kļuvuši par testamentu gan pagātnei, gan tagadnei. Rāmis ar tā saturu ir pievienots šai vēsturei un plāno kļūt par pastāvīgu iedzīvotāju līdz pat dienai, kad ēka sabruks. Kā jebkurš objekts telpā, tas prasa nelielu piederības nojausmu noteiktam mirklim laikā. Mēs visi esam nepastāvīgi, ikviens no mums pieder vietai, kurā ik katru brīdi atrodamies.
I am Erratic / 2016
Poster in frame, ready found installation
Schouten has placed a poster in a found frame and hung it in the office completing, as it were, a ready found installation. This small intervention brings together the tangible remnant of an engaged walking score performed in Mooste in 2014 and a three week dialogue with the factory space prior to the exhibition. It conjures questions of being carried somewhere by forces outside of one’s control. How does one end up - like boulders carried on Ice Age glaciers - in an unlikely, unexpected space and at what point can one claim a sense of belonging? The factory and its office have been a fixed witness to the history of decades and are a testament to the past as well as the present. The frame with its content have been added to this history and intend to become a permanent fixture until the day the building crumbles. As with all the other objects in the space, it claims a small notion of belonging to a particular moment in time. We are all erratics, we all belong to the space we possess at any given time.

 

SNKR
ir skaņas/video mākslinieka Seth Nehil un video/kustību mākslinieces Kelly Rauer duets. Abi mākslinieki nāk no Portlandes, Oregonas, ASV. Deja ir veids kā radīt skaņu un skaņas radīšana ir veids kā komunicēt ar telpu. Mēs sūtam impulsus telpā, mēs klājam vienu kustību uz otras, vienu skaņu uz citas. Ar SNKR mēs radām pētnieciskus video darbus, instalācijas un performances.
SNKR is the duo of sound/video artist Seth Nehil and video/movement artist Kelly Rauer, from Portland, Oregon, USA. Dance is a form of sound-making, and making sound is a way of interacting with places. We send impulses into spaces, we layer action on action and sound on sound. With SNKR, we create exploratory work as stand-alone videos, video installations, or performances.
www.snkrproduction.com

 

Nav izstādīts / Not exhibited


Foto Vanesa Massera

Taavi Suisalu (EE)
(Tallina, Igaunija), savos darbos strādā ar tehnoloģijām, skaņu un peformancēm, kas aktivizē perifērās telpas un iztēles nostūrus. Saviem darbiem viņš izmanto informāciju par mūsdienu sabiedrības fenomenu un tās attiecībām ar tehnoloģijām un to praktisko pielietojumu. Viņš izmanto paša radītas izpētes metodes, lai izprastu sociālkultūras fenomenu, īpaši interesējoties par sociālo būtņu uzvedību, uztveri un domāšanu. Taavi tiecas pārveidot kulūtūras un/vai fenomenoloģisko uztveri un savienot laikmetīgo un tradicionālo kultūru. Viņš ir piedalījies izstādēs un uzstājies kā performanču mākslinieks kopš 2005. gada ne tikai Igaunijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Lielbritānijā, Vācijā, Somijā, Islandē un Šveicē. 2014. gadā viņš saņēma Jauno Igaunijas mākslinieku balvu par kuratora darbu izstādei izzūdošajos ciemos dienvidu Igaunijā.
Taavi Suisalu based in Tallinn, Estonia, works in the contexts of technology, sound and performance activating peripheral spaces for imaginative encounters. His practice is informed by phenomena of contemporary society and its relations to and use of technologies. He applies subjective research methods to study socio-cultural phenomena, being interested in the behaviour, perception and thinking of social beings. His practice seeks to shift cultural and/or phenomenological perception and bridge contemporary and traditional culture. Taavi Suisalu has been exhibiting and performing since 2005, predominantly in Estonia, but also in the UK, Germany, Finland, Iceland, Switzerland and the Baltic States. In 2014, he received the Young Estonian Artist Prize for curating a distributed exhibition throughout the nonexistent villages of Southern Estonia.
www.taavisuisalu.ee


Foto Ulvi Karu

Blakus ēkā
Laika prognožu portreti / 2016
Pikslid lõuendil, antenn, elektroonika, tarkvara / Pikseļi uz audekla, antena, elektronika, programmatūra / Pixels on canvas, antenna, electronics, software
Uz linsēklu šķirošanas fabrikas jumta ir novietota lielattāluma fotostacija, attēlā centrējot fabrikas ēku, kas rezultātā zaudējusi savu faktisko atveidu. Fotogrāfijas tiek izgrieztas no nebeidzamas pikseļu straumes, ko raida 800 km attālumā riņķojošais krievu satelīts Meteor-M2. Fotoattēla uzņemšana ir svinīgs notikums, kas no kopuma izceļ kādu detaļu. Digitālajā fotogrāfijā izmantojot šķirošanas iekārtas funkciju, attēli kļūst par šķietami patvaļīgām hromatiskām sekvencēm, abstrakcijām, kurās kvadrātkilometrs kļuvis par krāsu, vairāk glezniecisku nekā dokumentālu savā raksturā.
In the building next to the factory
Weathery Portraits / 2016
Pixels on canvas, antenna, electronics, software
A long-distance photography station is set up on the roof of the flaxseed sorting factory, capturing images centered on the building itself, without actually rendering it visible. These photographs are being cut out of an endless stream of pixels broadcast by a Russian satellite, Meteor-M2, orbiting 800km above our heads. The act of taking a photograph is an act of celebration, singling out a part from the whole. By applying the function of the sorting facility to digital photography, the images become seemingly arbitrary chromatic sequences, abstractions wherein one full square kilometer becomes one solid color, more painting-like than documentary in their character.

 

Foto Valdis Jansons

Timo Toots (EE)
(dzimis 1982 Tartu, Igaunija) savos darbos pēta mūsu attiecības ar tehnolģjām un izmanto tās kā māksliniecisku izteiksmes veidu. Timo iedvesmu saviem darbiem gūst sākot no agras bērnības foto uzņēmumiem līdz#digitālajām tehnoloģijām, uzaugot zinātnieku-ekonomistu ģimenē padomju savienībā. Timo darba pamatā ir cilvēks tehnoloģiju un politisko pārmaiņu laikā. Savu mākslinieka karjeru sācis, strādājot ar dokumentālo fotogrāfiju Igaunijas Mākslas akadēmijā, kas laika gaitā pārauga par interaktīvu instalāciju veidošanu. Kopš 2007. gada viņa darbi ir bijuši apskatāmi kā Eiropā tā arī ASV. 2012. gadā viņa darbs “Memopol-2” festivālā Ars Electronica ieguva Golden Nica balvu interaktīvās mākslas kategorijā. Viņš ir arī projektu telpas MAAJAAM vadītājs.
Timo Toots (b.1982 Tartu, Estonia) uses technology as an artistic material and focuses his research on our relationship to technology. His inspiration derives from the early childhood exposure to digital technologies in a scientist-meets-economist family in the Soviet Union. The role of the human being in the midst of technological and political changes is at the core of

Timo's work. His work started with documentary photography studies at the Estonian Academy of Arts which transformed to interactive installation practice in 2007 with works being exhibited around Europe and US. In 2012 his work “Memopol-2” won the Golden Nica award for interactive art at Ars Electronica. He also runs the rural MAAJAAM project space.
www.timo.ee
www.maajaam.ee

 


Foto Valdis Jansons

LINUMĀTS / 2016
Instalācija
FLAXMAT / 2016
Installation

Foto Valdis Jansons

Ilze Vanaga (LV)
dzimusi 1979, Kuldīgā. Strādā galvenokārt fotogrāfijā, ar tekstiem un atrastiem objektiem. Pēdājā laikā izjūt nepieciešamību eksperimentēt ar skaņu, video un hepeningiem. Ilze ir sapņotāja, tādēļ viņas veidotie stāsti balansē starp realitāti un fikciju, kas reizēm var samulsināt kā skatītāju, tā arī viņu pašu. Ilzes pēdājais darbs "Ģimenes bez nosaukuma", iespējams pat pārāk tieši, ir saistīts ar daudzbērnu ģimenēm.
Ilze Vanaga (b.1979, Latvia) Works mostly with photography, text and found images. Lately feeling the urge to experiment with sound, video and live happenings. She is a dreamer, therefore the stories she tells draws a fine line between reality and fiction which sometimes confuses the viewer, sometimes herself. There is never one concrete unfolded line in her work. It always flips. Ilzes latest ongoing work 'Untitled Families', probably the most straightforward, is a curious observation of families with many children.

Foto Kaspars Lielgalvis

Dzīve burbulī / 2016
Instalācija
Grūti izstāstīt sajūtas, kādas pārņem kļustot par māti pirmo reizi. Vienīgais, pavisam droši teikts ir tas, ka jebkas, izņemot bērnu kļūst sekundārs. Tā nav izvēle, tas viekārši notiek, tu gribi vai ne.

Šis mazais altarītis / instalācija ir tapusi iz sajūtas un vēlmes radīt tādas kā mājas savai meitai Sofijai jebkur, kur mēs būtu. Mājas gan fizisksā, gan garīgā plāksnē. Lai viņa justos drošībā, lai viņa jūtas labi, silti, gaiši un skaisti šajā pasaulē.

Neko daudz jau es nevaru sagatavot. Viņai pašai savs ceļš ejams. Un lai gan brīžiem es jūtos kā vientuļš meža vilks, uzticīgs savam uzdevumam un vajadzibai un arī atdalīts no pārējās pasaules, tas ir visskaistākais un iedvesmojošākais uzdevums, ko man nācies pildīt.
Life in a Bubble / 2016
Installation
Its hard to describe the feeling of becoming a mother for the first time. The only thing I can say for sure is, that everything else, apart from the child, comes secondary. It is not a choice, it just happens you want it or not.

This little altar / installation is made by my inner need to create home for my daughter Sofija. Home in physical and spiritual means. To protect her, to make her life good, warm, light  and beautiful. I can not make it all for her. It is her life after all. And although the most beautiful and inspiring task I have ever taken on board, yet at times most lonely and separated from the outer world.

 

Foto Valdis Jansons

Eva Vēvere (LV)
Eva Vēvere dzīvo un strādā Rīgā, 365 darbadienu organizācijā PROFISS, kur kopā ar Lauru Prikuli attīsta idejas, kas saistītas ar mākslinieka kā darba veicēja funkciju. Strādā dažādos medijos, tai skaitā procesuālos notikumos, instalācijā, zīmējumā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un studējusi Helsinku Mākslas akadēmijā. Pēdējo gadu izstāžu darbība saistīta ar tādām institūcijām kā Laikmetīgās mākslas centrs (LV), CAM (IT), Totaldobže mākslas centrs (LV), Kim? (LV).
Eva Vēvere uztver zīmējumu kā frekvenci un interesējas par procesiem, kuros atkārtojuma rezultātā ir iespējams nonākt citā apziņas telpā. Interesē ikdienišķais, nepārspīlētais un duālais, tas kas atkārtojas un tas, kam var pieskarties. Radītajās telpās un situācijās bieži saplūst dokumentāli kadri, konstruēti tēli un pieredzes, kas rodas no koncentrētas un atslābinātas darbības.
Eva Vēvere lives and works in Riga at PROFISS, a 365 working day organization in collaboration with Laura Prikule, where they develop ideas related to the function of an artist as a doer of work. A graduate of the Art Academy of Latvia’s Painting Department, she also studied at the Helsinki Academy of Fine Arts. She works in various media, including process-based events, installation and drawing. In recent years, her exhibition activity has included collaborations with institutions such as the Latvian Centre for Contemporary Art (LV), CAM (IT), Totaldobže Art Center (LV) and Kim? (LV). She perceives drawing as a frequency and is focused on processes through which it is possible to end up in another space of consciousness as a result of repetition. She is interested in the everyday, in duality; in that which repeats itself, and in that which can be touched. In the spaces and situations she creates, documentary sequences and situations often merge, together with constructed characters and experiences arising from concentrated and relaxed action.
www.evavevere.com

Foto Sabine Burger

Inverse / 2016
Video
Fabriku peldošās salas, pamestie, atgūtie industriālie perēkļi, pilni ar putekļiem, vecām piezīmēm, mēbelēm, metāla priekšmetiem. Spirdzinošais griestu augstums un cauruļu vēnas, kravas lifti, iekārtu dūkoņa. Un tad – balts, balts, balts. Viens ar otu rokās vai rullīti. Tagad te dzīvošu es, un mēs būsim nešķirami. Viļņošos tavā ritmā, medīšu gaismu maiņas un strēbšu industriālos putekļus. Draudzēšos ar pelējumu, strādāšu ar fabrikas jaudu. Aukstajā sezonā – pazudīšu, siltajā atkal atgriezīšos, ievākšos no jauna, stiepjot kastes un kastes, meistarojot plauktus un apsoloties tevi sargāt mūžīgi. Iekārtošu noliktavu izstāžu darbiem, mazu galerijas telpu un stūrīti, kur barot ciemiņus ar sarunām. Kad piedāvās citu telpu, otrā ēkas galā, atkal pārvākšos, sajūsmā par plašumu, solīšos nekad to nepieblīvēt ar darbiem un domām. Eiforija. Kustos pa gaiteni kā planieris, mēs atbalsojamies, es gribu zināt tavus noslēpumus, tu manējos, idejas krājas un pa reizei uzvirst kā vulkāni. Dusmojos, ja nesanāk, dusmojos, ka kāpnes tik garas, un nesot no rokām krīt priekšmeti. Dusmojos, ja kādudien pie izlietnes parādās uzraksts: “Otas nemazgāt!” Pirmais pliķis sejā, tad nākamais. Klāt oktobris, sals, kārtējais rēķins un jāatzīst, ka viss. Ilga, klusa pauze, kurā apciemot citas fabrikas – tās, kas ražo kultūras pasākumus, tās, kas pilnas maziem zīmogu un pakalpojumu birojiem, tās, kas vēl pilda savas pirmatnējās funkcijas. Meklēju jaunu telpu, bet viss šķiet jau piejaucēts vai pārāk novadējies. Beidzot saprotu, ka fabrikas telpa ir projekcija manī, tās attēli un tēli ir dzīvotspējīgi arī lielā aukstumā.
Inverse / 2016

Video
Floating isles of factories. Forlorn, but reclaimed industrial hives, full of dust, old notes, furniture and metal objects. The invigorating height of ceilings and pipe veins, freight lifts and humming of equipment. And then – white, white, white... Someone holding a brush or roll. Now, I’m going to live here and we’re going to be inseparable. Like the waves, I’ll toss up and down to your rhythm; I’ll hunt changes in light and sip the industrial dust. I’ll make friends with mould and work with factory power. In winter, I’ll disappear, only to return in summer, when I’ll move in once more, dragging boxes and boxes behind me, configuring shelves and promising to protect you forever. I’ll install a warehouse for my exhibition works, a small gallery space and a corner where I can feed guests with conversation. When I’m offered another space at the other end of the building, I’ll promise to never fill it up to excess with works and thoughts. Euphoria. I'll float along the corridor like a glider; we echo one another; I want to know your secrets, and you mine. Ideas build up and, occasionally, bubble like volcanoes. I get angry if things don’t work out. I get angry that the stairs are so long and that I end up dropping objects on the way. I get angry if, one day, a sign appears next to the sink, “Do not wash brushes!” It’s the first slap in the face and then the second. October arrives, bringing with it cold and the latest bill, and I’m forced to admit that it’s time to call it a day. There follows a long, quiet pause, during which I visit other factories - the kind that produce cultural events; the kind that are full of small office stamp and service firms; the kind that still fulfill their original functions. I look for a new space, but everything seems too tame or too stagnant. Finally, I realise that the factory space is a projection within me; its images and figures can also survive in extreme cold.

 

Foto Valdis Jansons

Krišjānis Zeļģis (LV)
(dzimis 1985. gadā Talsos) ir dzejnieks. 2010. gadā izdots dzejoļu krājums "visas tās lietas" un 2016. gadā – "zvēri". Reizēm viņš uzstājas arī dzejas slamos un improvizācijās, lasot savu dzeju kopā ar mūziķiem. Krišjānis eksperimentē arī ar tekstu izmantošanu dažādos citos medijos. Viņa dzejas lasījumi ir izdoti arī divos eksperimentālās mūzikas un dzejas kompaktdiskos – "Dzejas piegrieztne" (2011. gadā) un "Robežstūmējs" (2013).
Krišjānis Zeļģis (b.1985, Talsi, Latvia) Poet. Author of two poetry books. In 2010 ''visas tās lietas'' (all those things), and in 2016- ''zvēri'' (beasts). As a performance artist he sometimes takes part in poetry slams, performs with various musicians mostly with improvised music and text co-play. Experiments also with other media and the way text works with it. Authors poetry reading used in 2 experimental music and poetry CD Dzejas piegrieztne (2011) and Robežstūmējs (2013).


Foto Sabine Burger

Laika skaitīšana II / 2002-2016
Koks, stikls, periskopa plēve
Arheoloģijā, lai saprastu vides kontekstu, tiek veikti izrakumi, kuri atklāj vēstures slāņus. Veicot dzejas izrakumus tiek darīts tas pats-atsegtas kārtas, lai nonāktu pie avota, bet vienlaicīgi saglabājot visas vēstures pēdas.
Counting the time II / 2002-2016
Wood, acetate film
In archaeology to understand what you are dealing with you conduct an excavation that reveals all the layers history is hiding. Excavating the text and going through the layers, back to the origin, but
keeping the track visible.

 



Atklāšanas pasākums un performances
2. jūlijā / 17:00 – 20:00

Kuratoru tūre un performances

Performancēs piedalās Tuulikki Bartosik, Vanessa Massera, John Grzinich, Laura Prikule, Edd Schouten, Krišjānis Zeļģis
un īpašais viesis
Gas of Latvia

Autobuss Rīga-Moste-Rīga
2. jūlijs 11:30 Rīga –> 15:00 Moste
21:00 Moste –> 00:30 Rīga

Opening event with performances
JULY 2 / 17:00 – 20:00
Curatorial tour and Performances
Performances by Tuulikki Bartosik, Vanessa Massera, John Grzinich, Laura Prikule,
Edd Schouten, Krišjānis Zeļģis and special guest
Gas of Latvia

Foto Sabine Burger

Foto Valdies Jansons

Foto Valdies Jansons

Priekšvēsture

Doma par izstādes veidošanu Mostes sēklu šķirošanas fabrikā radās pēc vienas no Melno Caurumu radošajām darbnīcām, ko Totaldobže mākslas centrs organizēja Mostē, rezidencē MoKS. Darbnīcā piedalījās horeogrāfs Kaspar Aus (EE), komponists Platons Buravickis, māksliniece Laura Prikule, horeogrāfs Edd Schouten (NL) un dzejnieks Krišjānis Zeļģis. Darbnīcas dalībnieki 3 nedēļās (23/11-15/12/2015) cita starpā veica arī dažādus izpētes vingrinājumus, kuros tika iepazīts Mostes ciemats un tā apkārtne. Vienā no vingrinājumiem Eds Shoutens un Laura Prikule iekļuva Mostes sēklu šķirošanas fabrikā un veica tās fotodokumentāciju. Vēlāk šīs fotogrāfijas iedvesmoja darbnīcas moderatoru Kasparu Lielgalvi apspriest domu par starpdisciplināras izstādes veidošanu fabrikā ar vienu no rezidences MoKS vadītājiem – Evelīnu Grziniču. Izrādījās, ka doma par fabriku kā par iespējamu izstādes vai kādas citas mākslinieciskas norises vietu gaisā virmojusi jau sen, tikai pietrūcis gana ievērojams iemesls to realizēt. Tika pieņemts lēmums pamēģināt izveidot izstādi fabrikā kopīgi.

2015. gada rudenī rezidencē MoKS tika noorganizēta nākamā Melnā Cauruma radošā darbnīca, kurā šoreiz piedalīties tika uzaicināti – komponistes Linda Leimane, Marianna Liik (EE) un mākslinieki Reinis Naļivaiko, Taavi Suisalu (EE) un Voldemāram Johansonam. Diemžēl Reinis darbnīcā tomēr nevarēja piedalīties, bet pārējiem tika piedāvāts radīt idejas jauniem darbiem, kas kaut kādā mērā būtu saistīti ar Mostes sēklu šķirošanas fabriku. 3 nedēļas notika intensīvs darbs pie jaunu darbu veidošanas un izstādes koncepcijas izstrādes. Darbnīcu moderēja un koncepciju pierakstīja mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Melnā Cauruma radošā darbnīca Mostē, rezidencē MoKS, 2014. gadā

Koncepcija

(radīta Melnā Cauruma radošajā darbnīcā 2015. gada rudenī, Kaspara Lielgalvja pierakstīta)

Sēklu šķirošanas fabrika Mostē tika uzcelta 1977. gadā un darbojas, izmantojot oriģinālās iekārtas, vēl joprojām, neskatoties uz radikālajām pārmaiņām ekonomikā, kas notikušas kopš Padomju Savienības sabrukuma, kā arī neskatoties uz iespaidīgo lauksaimniecības nozares tehnoloģisko attīstību pasaulē. Sākotnēji kuratora uzmanību piesaistīja fabrikas interjers kā unikāla telpa laikmetīgās mākslas izstādei, taču pēc situācijas padziļinātas izpētes, izstādes uzmanības centrā nonāca pats sēklu šķirošanas fabrikas esamības fakts un viss, kas ar to saistīts.

Arhitektūra
Ēkas eksterjers nav īpašas uzmanības vērts – vienkāršas konstrukcijas masīva ēka, kas būvēta no Padomju estētikai raksturīgajiem praktiskajiem, ekonomiskajiem un nekvalitatīvajiem materiāliem: silikāta ķieģeļiem un dzelzbetona paneļiem. Savukārt interjers, gluži pretēji – pārsteidz ar bagātīgu formu un materiālu daudzveidību, ko nodrošina sarežģītās šķirošanas iekārtas: iespaidīga izmēra kratīšanas mašīnas; sašķirotās ražas piltuves un konteineri; tuvu simtam dažādu garumu un diametru trubas sašķiroto sēklu, graudu un svešķermeņu pārvietošanai. Visas iekārtas kopā aizņem aptuveni 10x20 metrus un sniedzas līdz pat 15 metrus augstajam ēkas jumtam. Iekārtu darbības koriģēšanai un tehniskajai apkopšanai ir uzbūvētas 3 platformas, kas savienotas ar kāpnēm.

Transformācija
Celta kā eksperimentāla fabrika lina produkcijas ražošanas attīstībai Padomju Baltijā, teju četrdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē, fabrika ir piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, bet pēc robežu atvēršanas pēdējo dekāžu laikā zaudējusi savu aktualitāti valsts mērogā, tā nenovēršami pārvēršas par vēsturisko mantojumu – Padomju lauksaimniecības mehanizācijas buma dinozauru, kas, neskatoties uz savu super-ekoloģisko produkciju, lēnām padodas mūsdienu apsviedīgajiem konkurentiem, kas brīvā tirgus apstākļos mazturīgajiem baltiešiem piedāvā lētāku produkciju, kas tiek pagatavota no daudz neveselīgākām izejvielām.

Fabrikas funkcija – šķirošana
Vasaras nogalēs, sākot no augusta vidus, zemkopji savu svaigi ievākto ražu ved uz fabriku, kur tā tiek kratīta, pūsta un sijāta vairākas reizes, līdz pilnībā ir atšķirots viss liekais un sēklas vai graudi sazortēti pēc izmēriem un svara.

Fabrikas darbinātāji
Salīdzinot ar modernajām tehnoloģijām fabrikas iekārtas ir novecojušas, bet tās turpina pildīt darbavietu funkciju un ir noderīga sastāvdaļa lielākā lauksaimniecības uzņēmumā, kas ražo linsēklu eļļu un miltus videi draudzīgā veidā. Iekārtu nomaiņa uz jaunākām paaugstinātu jau tā salīdzinoši dārgās ražošanas izmaksas un, iespējams, tādā veidā novestu pie visa uzņēmuma bankrota.

Linsēklas
Linsēklas satur veselu virkni cilvēkam noderīgas minerālvielas, bet visaktuālākā šodien ir taukskābe OMEGA 3. Franču zinātnieks David Servan-Schreiber ir veicis pētījumu, kura rezultātā ir atklājis baisu saistību starp lauksaimniecības industrializāciju un vēža slimības izplatību sākot no 1940tajiem gadiem pasaulē. Lauksaimniecības ķimikālijas ietekmē tiek būtiski izjaukts līdzsvars starp cilvēka veselību ietekmējošām taukskābēm pārtikas produktos, kritiski samazinot taukskābes OMEGA 3 apjomu dārzeņos, augļos, miltos, gaļas un piena produktos un pat olās, ko cilvēki parasti lieto uzturā ikdienā. Salīdzinājumā ar jebkuru citu augu, linsēklās ir vislielākais OMEGA 3 pārsvars attiecībā pret citām taukskābēm.

Jo tālāk mēs distansējamies no fabrikas ēkas Mostē, jo vairāk dažādu aspektu atklājas saistībā ar šādas fabrikas esamību.

Dažas idejas, kas virmoja gaisā pēdējā Melno Caurumu radošajā darbnīcā, kas notika, 5 minūšu gājiena attālumā no sēklu šķirošanas fabrikas:

  • Fabrikas slavināšana kā uzmanības pievēršanas vai vēstures pierakstīšanas akts – kādi faktori ietekmē indivīda un kolektīvās atmiņas saturu? Kas objektam vai faktam piešķir atbilstošas kvalitātes, lai nodrošinātu tā atcerēšanos – sabiedrības izglītojošu funkciju šodien un nākotnē?

  • Kādā veidā pārveidot jau izveidoto industriju, lai panāktu veselīgāku produkciju, videi draudzīgas ražošanas rezultātā, ņemot vērā pastāvīgās pārmaiņas vietējā un globālā mērogā.

  • Cilvēka radīto objektu parādīšanās un izzušana. Jaunās attiecības starp cilvēka radīto objektu un vidi. Jaunās attiecības starp cilvēka radīto objektu un cilvēku.

  • Sēklas kā daļiņas. Daļiņas kā elementi, kas veido veselumu.

Nešķirotas un attīrītas linsēklas, no kā vēlāk tiek iegūta eļļa un milti, kas satur taukvielu OMEGA 3

Skats noMostes sēklu šķirošanas fabrikas

No kreisās – mākslinieks Taavi Suisalu, komponiste Marianna Liik, Moste sēklu šķirošanas fabrikas vadītājs Kalju Paalman, komponiste Linda Leimane

Lindas Leimanes, Mariannas Liik, Taavi Suisalu darbu struktūru skices

Melnā Cauruma radošās darbnīcas prezentācijas tīzeris – www.vimeo.com

Dalībnieki

Melnā Cauruma radošās darbnīcas dalībnieki vienojās, ka bez viņiem izstādē piedalīties tiks aicināti arī citi mākslinieki no Latvijas, Igaunijas un citurienes. Tie, kuri ir piedalījušiem kādā no Totaldobže mākslas centra organizētajiem notikumiem, uzturējušies rezidencē MoKS, vai bijuši kādā citādā veidā saistīti ar šo divu nevalstisko organizāciju darbību iepriekš.

Tuulikki Bartosik (EE) Aija Bley (LV) Inga Erdmane (LV)
Emma Fält (FI) Villem Jahu (EE) Voldemārs Johansons (LV)
John Grzinich (US) Daiga Krūze (LV) Epp Kubu (EE)
Anda Lāce (LV) Kaspars Lielgalvis (LV) Johanna Lonka (FI)
Reinis Naļivaiko (LV) Vanessa Massera (UK) Seth Nehil (US)
Pinksy, Amanda Priebe (CAN) Laura Prikule (LV)
Kelly Rauer (US) Edd Schouten (NL) Taavi Suisalu (EE)
Timo Toots (EE) Ilze Vanaga (LV) Eva Vēvere (LV)
Krišjānis Zeļģis (LV) Simon Whetham (UK)

Finansējums

Projekti par izstādes finansējumu tika iesniegti Kultūrkapitāla fondos Latvijā un Igaunijā, kā arī Igaunijas Kultūras ministrija. Finansējums tika saņemts mazāk nekā plānots, bet pietiekoši, lai izstāde tomēr notiktu.

Tika atcelti iecerētie komponistu Lindas Leimanes un Mariannas Liik skaņdarbu pirmatskaņojumi, ko fabrikā būtu atskaņojis Latvijas Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Riga" diriģenta Normunda Šnē vadībā. Tika mainīta izstādes veidošanas stratēģija. Daži no ieplānotajiem mākslas darbiem netika izveidoti kā sākotnēji iecerēts, kā arī netika veikts plānotais informācijas apkopojums par aktuālajiem pētījumiem pasaulē saistībā ar taukskābes OMEGA 3 labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Tik un tā, izstāde OMEGA 3 ir īpaši nozīmīgs notikums Totaldobže mākslas centra darbībā un mēs ticam, ka arī visiem tiem, kuri šovasar nolems to apmeklēt.

Melnā Cauruma radošās darbnīcas dalībnieki (no kreisās – Linda Leimane, Voldemārs Johansons, Marianna Liik, Kaspars Lielgalvis, Taavi Suisalu) un Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Riga" diriģents Normunds Šnē tikko pēc fabrikas apmeklējuma 2015. gada novembrī

Partneris – MoKS

MoKS ir mākslinieku izveidota starptautiska mākslas rezidence, kurā tiek nodrošināta dažādu makslas disciplīnu radoša sadarbība uzturoties Mostē līdz pat 3 mēnešiem, piedaloties simpozijos, radošajās darbnīcās un citās aktivitātēs. MoKS darbība Mostē aizsākās 2001. gadā ar dažādām mākslas aktivitātēm, kas tiek realizētas gan bijušās muižas ēkā, kurā atrodas MoKS, gan citās ēkās un publiskajā telpā Mostē.

MoKS regulāri iesaistās starptautiskos projektos un organizē mākslas notikumus arī citur Igaunijā un ārpus tās robežām.

MoKS pašreizējie vadītāji ir mākslinieki Evelīna un Džons Grziniči (Evelyn and John Grzinich).

Vairāk par MoKS – www.moks.ee

Rezidence MoKS

 

Norises vieta – Moste (Mooste)

Tiešais autobuss 2. jūlijā
Mēs organizējam tiešo autobusu Rīga–Moste–Rīga uz izstādes atklāšanas pasākumu 2. jūlijā. Brauciena maksa 15,- EUR. Vietu rezervācija – info@totaldobze.com

Ar privāto auto
Ja dosieties uz Mosti ar auto, iesakām izmantot ceļu, kas iet caur Api.

Ar sabiedrisko transportu
Ja vēlaties izmantot sabiedrisko transportu:
1) vienkāršākais veids ir braukt ar autobusu uz Tartu (ap 20,- EUR vienā virzienā), un tālāk ar mikroutobusu uz Mosti (ap 2,- EUR)
2) sarežģītākais, bet lētākais – ar vilcienu līdz Valgai (ap 5,- EUR vienā virzienā), tālāk ar autobusu – uz Tartu (ap 5,- EUR vienā virzienā) un mikroautobusu – uz Mosti (ap 2,- EUR)

Mikroautobusu Tartu–Mooste_Tartu kursēšanas saraksts
http://www.peatus.ee/#route_search;33385;28321,29701,33591,33592